BŪTISKĀKIE CĒLOŅI AUKSTĀ KARA SĀKUMAM
Kā pirmais cēlonis būtu jāmin komunistu aktīvā darbība Austrumeiropā un Balkānos.
Par spīti Potsdamā noteiktajām prasībām par Polijas pagaidu valdību (briti un amerikāņi pieprasīja, lai polu pagaidu valdībā un vēlāk valdībā būtu ari ne komunistu pārstāvji) polu valdībā esošo ne komunistu spēks tika krasi samazināts ar cenzūras un komunismam tik ierastā-terora palīdzību. 1947. gada sakuma komunistu sarīkotajās negodīgajās velēšanās komunisti ieguva 400 vietas no iespējamajām 450 vietām.
1945. gada novembri krievi atļāva Ungārijā sarīkot brīvas velēšanas, kur uzvarēja sīko zemnieku partija, bet komunistiska partija ieguva tikai 17% ungāru balsu. Šos komunistus Ungārijā vadīja PSRS simpatizējošais Rakoši. Par spīti rezultātiem, komunisti ieguva svarīgākos amatus valdībā (tas tika realizēts ar zināmu spiedienu no Maskavas puses), ka rezultātā nekomunistiska politiska vara tika novājināta.
1946. gada novembri PSRS uzspiesta Rumānijas komunistiska valdība sarīkoja velēšanas. Rezultāti uzrādīja atbalstu valdībai.
Bulgārijā nekomunistisko politisko spēku vadītāji un sabiedriskie darbinieki tika nogalināti vai apcietināti, ka rezultātā komunistu partija 1946. gada oktobri sarīkotajās velēšanās uzvarēja.
1945. gada novembri tika sarīkotas velēšanas Dienvidslāvijā, kur pārliecinošu uzvaru (96%) guva Tito vadītā Tautas fronte. Dienvidslāvijā tika nodibināta republika, kura bija pilnībā komunistiska. Bet šī valsts līdz pat sabrukumam nepakļāvās PSRS.
Savukārt pilnīgs izņēmums krievu kontrolētajās zemēs bija Čehoslovākijas demokrātiskās velēšanas, kurās komunisti palika mazākumā. Bet šo situāciju komunisti mainīja 1948. gada, kad ar PSRS armijas atbalstu veica apvērsumu, kā rezultātā no policijas un citam drošības struktūrām Prāgā no amata atcēla nekomunistiskos priekšniekus, bet no valdības atstādināja nekomunistiskos ministrus. Jebkura pretošanās tika bargi sodīta un stingri uzraudzīta. Da paša gada maijā sarīkoja velēšanas ar vienu sarakstu – komunistu. Bet ne tikai 1946. gada velēšanas bija par iemeslu apvērsumam, Čehoslovākija jau kops 1947. gada strauji pieauga antikomunistiskais noskaņojums saistībā ar komunistu izdarībām šajā valsti(komunisti vadīja drošības policiju, kura veica vairākas represīvas un nežēlīgas darbības-nepamatoti aresti, slepkavības, spīdzināšana u.c.).
Komunistu dumpis Grieķijā, kas pārvērtās pilsoņu karā no 1946.g.-1949. gadam. Komunistu pusi atbalstīja ar piegādēm no Albānijas, Dienvidslāvijas un Bulgārijas (būtībā lielu dalu šo piegāžu organizētāji bija krievi), bet rojālistu (pēc 1946.gadā veiktā referenduma 70 % grieķu atbalstīja rojālistu ierosinājumu atjaunot Grieķijā monarhiju) grieķu pusi atbalstīja ar piegādēm Lielbritānija un ASV-tas savukārt palīdzēja rojālistiem uzvarēt šajā karā.
No šādām komunistu darbībām baidījās visa rietumu demokrātiskā sabiedrība, saprotot, ka PSRS tādā veida cenšas iegūt arvien lielāku varu un spēku, kuru uzbrukuma gadījumā nespētu tik vienkārši apturēt (PSRS no Eiropas ilgi vilcinājās ar 4 miljonu lielas armijas izvešanu vai vismaz samazināšanu).
…
