Vecās derības kultūrvidē cilvēki dzīvoja lielās ģimenēs, jo visa ģimene bija kā
komanda, kas uzturēja gan aitu ganības, gan mājas saimniecību, gan dārza darbus. Ko paši
izaudzēja, to arī pārsvarā apēda. Ar aušanu ir līdzīgi, ka ģimenes sievietes gan vērpj
pavedienus, lai vēlāk pašas saaustu ko vilkt mugurā, izmanot maisiem, dzīvesvietas
paklājiem, aizkariem utml.
Lai visur viss izdotos, gluži kā senlatvieši visu darīja ar bijību un pielūdz kādu spēku,
lai izdotos mājas darbi, ganības vai kas cits, lai arī senajā Izraēlā plaši atzina tikai Jahves
viendievību.
Šī referāta mērķis ir tuvāk papētīt, kādi bija senās Izraēlas vai tai līdzīgas kultūras
aušanas darba rīkus, aušanas praksi, iespējams, pat kāda sena dievību un kopumā, kā vecās
derības tekstos parādās pats vārds aušana kā tāda.