-
Aušana
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
IESKATS AUŠANAS VĒSTURĒ | 4 | |
AUDUMA AUŠANA | 5 | |
AUDUMU PINUMI | 6 | |
PRIEVĪŠU UN JOSTU AUŠANA | 8 | |
DARBA RĪKI | 8 | |
AUŠANAS MATERIĀLI | 9 | |
DARBA SECĪBA | 10 | |
AUDENES | 11 | |
SVĪTRAINĀS AUDENES | 11 | |
ZIEDAINES | 12 | |
RAKSTAINĀS JOSTAS | 12 | |
AULEJAS TIPA JOSTAS | 13 | |
CELAINES | 14 | |
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS PAR AUŠANU | 15 | |
LATVIEŠU SAKĀMVĀRDI UN MĪKLAS PAR AUŠANU | 16 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
Skaists apģērbs, sega vai aizkari ir radies garā darba procesā. Kā visa sākumu varētu uzskatīt diegus vai dzijas no kā izstrādājums ir izgatavots. Bet ar šiem materiāliem var strādāt dažādi – siet, mezglot, adīt, tamborēt un, protams, aust.
Nedaudz ielūkojoties aušanas procesos, secinām, ka tas ir iespēju pilns. Varam variēt ar pamatmateriāliem, pinuma veidiem, krāsām un kompozīcijām.
Visnozīmīgākā, manuprāt, ir auduma aušana, jo pamatā apģērbu šūšanai un ražošanai ir nepieciešami austie audumi, bet tos mūsdienās pārsvarā ražo rūpnieciski. Tādēļ, ar to aušanu iepazīsimies pavisam nedaudz. Vairāk aplūkosim mājas apstākļos lietojamos darba rīkus, materiālus un darba secību.
Par cik aušana ir viena no vecākajām tautas mākslas nozarēm, tad tās daudzveidība un attīstība ieņem nozīmīgu vietu tautas lietišķajā mākslā. Apbrīnas vērti darbi – sienas un grīdas segas, dvieļi, aizkari - joprojām top neskaitāmos lietišķās mākslas pulciņos, kā arī Tautas lietišķās mākslas studijās. Kā vienkāršākie austie izstrādājumi ir prievītes, austas grāmatzīmes un jostas, kas ir pa spēkam arī iesācējiem vai skolniekiem.
Jau sirmā senatnē cilvēki mācēja izgatavot audumu. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas apmēram 7000 gadu vecas ēģiptiešu mūmijas ar austiem linu gurnautiem.
Vērtīgas ziņas par audumiem un to izgatavošanu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģija (4. – 13. gs. audumi), kā arī folklora, mitoloģija. Šie vēstures avoti un daudzu paaudžu glabātie etnogrāfiskie tērpi un sadzīves audumi palīdz izprast arī mūsu senās apģērbu un citu šuvekļu darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas.
Pirmās aužamās stelles izgatavoja apmēram 5. – 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Mehāniskās aužamās stelles izgudroja 18. gs. Anglijā (E. Kārtraits).
Latvijā līdz 12. gadsimtam auda vertikālajos jeb rāmju aužamos stāvos. Tos vēlāk nomainīja horizontālie aužamie stāvi. Kurzemes hercogistē lietoja aužamos stāvus, kuros varēja ievietot 28 nīškārtas. Lauku audēji, mainot detaļas (nītis, paminas, šķietus, velku veltņus), stelles izmantoja dažādu audumu aušanai. [1.]…
Neliels ieskats aušanas vēsturē, audumu, jostu un prievīsu aušanā. Audumu pamatpinumi. Jostu un prievīšu aušanas darba rīki, materiāli, darba process. Apskatīti daži jostu veidi. Pielikumā attēlos-senās stelles.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Viduslaiki
Реферат для средней школы11
-
Bizantijas impērija
Реферат для средней школы3
-
Ogre
Реферат для средней школы10
-
Bizantijas arhitektūra un māksla
Реферат для средней школы17
Оцененный! -
Antīkā kultūra
Реферат для средней школы26
Оцененный!