Autoritārā režīma izpausmes un priekšnoteikumi. Latvija, Igaunija

Kā jau iepriekšējās nodaļās tika izpētīts, Igaunijā 20. gs. sākumā autoritārais režīms bija krietni vien mazāk atklāts, vairāk slēpts aiz dažādām formāli autoritāram režīmam mazāk atbilstošām pazīmēm, nekā tas bija Latvijā. Ņemot vērā apstākļu atšķirības starp to laiku Latviju un Igauniju un Latviju mūsdienās, autore uzskata, ka mūsdienu Latvijā nevarētu izveidoties tik izteikts autoritārais režīms, kāds tas bijis Latvijā 20. gs. sākumā. Tomēr neizslēdz iespējamību, ka varētu izveidoties autoritārais režīms, kas līdzīgs autoritārajam režīmam Igaunijā 20. gs. sākumā vai autoritārs režīms vēl maigākā un slēptākā formā nekā bija Igaunijā.

Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autors izvirza šādas tēzes:
1. Autoritārismā vissvarīgākās pazīmes ir būtiski palielināta izpildvaras nozīme un demokrātijas trūkums, bet pārējās autoritārisma pazīmes ir pakārtotas šīm divām un veicina šo pazīmju izpildīšanos.
2. Nav noteikta apstākļu kopuma, kam viennozīmīgi sekos autoritāra režīma izveidošanās.
3. Politiskā krīze ir iemesls iedzīvotāju neapmierinātībai ar parlamenta darbību un var radīt labvēlīgi vidi autoritāra režīma izveidei.
4. Ekonomiskā krīze un nacionālisms noteiktos apstākļos var veicināt autoritārā režīma izveidošanos, bet nav izšķirošs faktors.
5. Latvijas un Igaunijas neilgā pastāvēšana bija viens no priekšnoteikumiem autoritārā režīma izveidē.
6. Pilnvaras, kas valsts pārvaldes amatpersonām piešķirtas neordinārām situācijām, ir drauds demokrātijai.
7. Demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšanā liela nozīme ir valsts pārvaldes un konstitucionālajām tradīcijām.
8. Mūsdienu Latvijā nevar izveidoties tik izteikts autoritārais režīms, kāds bija Latvijā 20. gs. sākumā, bet teorētiski varētu izveidoties autoritārais režīms slēptā formā.

…