Ekonomiskā situācija, kurā patlaban atrodas Latvija un ko raksturo aizvien sliktāki makroekonomiskie rādītāji, kā arī būtiska nodokļu ienākumu samazināšanās, liek veikt strukturālas izmaiņas visās nozarēs, tostarp arī valsts pārvaldē, pieņemot virkni ātru un nepieciešamu lēmumu. Sabiedriskajā telpā izskanošā visaptverošā kritika par valsts pārvaldes neefektivitāti, pārlieku lielajiem štatiem, neadekvāti augsto atalgojuma līmeni un sociālajām garantijām, dažādiem apšaubāmiem tēriņiem, kā arī pārlieku lielo birokrātiju, administratīvajiem šķēršļiem, pārāk skrupulozo uzņēmēju kontroli un zemu sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai gan ne vienmēr ir pamatoti ar detalizētiem argumentiem un faktiem, liecina par pārliecinošu sabiedrības neuzticību valsts pārvaldei un tās spējai adekvāti reaģēt uz straujo situācijas maiņu Latvijā un pasaulē.
Pasākumu plāns paredz vairākus darbības virzienus, kurus konsekventi īstenojot ir iespējams panākt valsts pārvaldes darbības uzlabošanu. Tas nav vērsts uz valsts pārvaldes vājināšanu, jo lineāra un vienādota izdevumu samazināšana visām nozarēm vienādi sevi jau ir izsmēlusi. Tas ir vērsts uz attīstību, kam vidējā termiņā ir jāsasniedz mazas, profesionālas un uz iedzīvotājiem vērstas valsts pārvaldes izveidošanās.
Īsā termiņā nepieciešams paveikt vairākus mazus, bet no attieksmes un rīcības viedokļa svarīgus valsts budžeta līdzekļus ekonomējošus pasākumus. Tos īstenojot, protams, nevarēs savākt visus valsts budžeta deficīta segšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, bet šāda rīcība veicinās lielāku sabiedrības izpratni par to, kāpēc ir jāmazina dažādi sociālie pabalsti, daudzās jūtīgās nozarēs strādājošo atlīdzība utt. Piemēram, jāsamazina dienesta automašīnu skaitu, kuras izmanto ministriju un to padotības iestāžu administrācija, kuras nav tieši iesaistītas valsts pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.…
