4.12. Konstruktīvās kļūdas
Šādas kļūdas rodas pašos lidaparāta pirmsākumos, vēl tikai esot uz rasējuma dēļa vai pat inženiera domās. Parasti šādas kļūdas ir jāievēro un jānovērš aprēķinos un testos. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, jo dažas kļūdas var parādīties tikai ilgākā ekspluatācijas laikā vai pie retām apstākļu sakritībām.
1952.g. britu Comet 1 bija pirmā pasažieru reaktīvā lidmašīna, kas guva plašu atzinību. Tomēr 1953.g. viena lidmašīna nogāzās, nogalinot 43, bet 1954.g. nogāzās vēl divas, kopā nogalinot 56. Pēc rūpīgām izmeklēšanām tika secināts, ka vainīgs ir metāla nogurums, kas rodas neveiksmīgās konstrukcijas dēļ, jo īpaši četrstūraino iluminatoru dēļ, kas bija lieli sprieguma koncentratori un pakļauti milzīgam spiedienam. Pēc Comet katastrofām dzima arī ideja par melno kasti.[10]
5. Kopsavilkums
Darbā tika apskatīta tikai daļa no aviācijas katastrofu cēloņiem. Vēl ļoti nozīmīgs faktors ir dabas ietekme, galvenokārt laikapstākļu veidā. Mūsdienās pēc 11. septembra teroraktiem lielu ievērību ieguvuši arī teroristu uzbrukumi, bet pateicoties Aukstā kara radītā saspīlējuma beigām, civilo lidmašīnu militāras notriekšanas risks ir krasi samazinājies un tagad tas notiek tikai rupju kļūdu pēc militārajās mācībās. Secinājumos jāatzīst, ka aviācijas joprojām pēc statistikas ir drošākais transporta veids, bet ar vissmagākajām avārijām, tāpēc tās gūst tik plašu ažiotāžu sabiedrībā. Neskatoties uz tehnikas attīstību, katastrofas notiek un tās notiks vienmēr. Galvenais ir tiekties samazināt to skaitu, smaguma pakāpi un uzlabot glābšanas pasākumus, jo piemēri rāda, ka atsevišķos gadījumos bojāgājušo skaits ir palielinājie tikai neprasmīgas glabšanas organizēšanas dēļ.
…
