B grupas vitamīni

Secinājumi
B vitamīnu atklājis poļu zinātnieks Kazimirs Funks 1912. g., izolējot no rīsu klijām vielu,
kura, ievadīta organismā jau mazos daudzumos, dažu sekunžu laikā novērsa polineirīta pazīmes baložiem.
Pie B grupas vitamīniem pieskaitāmi: B1 – tiamīns; B2 – riboflavīns, laktoflavīns; B3 –
PP vitamīns, nikotīnskābe, niacīns; B4 – holīns; B5 – pantotēnskābe; B6 – piridoksīns; B7 – H vitamīns, biotīns; B9 – Bc, folijskābe; B12 – cianokobalamīns.
B grupas vitamīnus aktīvi iznīcina kofeīns, alkohols, nikotīns, rafinēts cukurs. Tāpēc
vairāk pakļauti B grupas vitamīnu deficītam ir cilvēki ar kaitīgiem ieradumiem un nepareiza uztura paradumiem.
Tiamīna bioloģiski aktīvā forma ir tiamīndifosfāts jeb tiamīnpirofosfāts. B1 avitaminoze ir Vernikes encefalopātija un beri-beri slimības, kuras pamatā ir nervu iekaisums – polineirīts, kas rodas ogļhidrātu vielu maiņas traucējumu dēļ.
B2 vitamīns ir kristāliska viela, kas kristalizējas dzeltenīgi oranžu adatu veidā.
Riboflavīns rezorbējas galvenokārt tievajā zarnā, kur savienojas ar fosforskābi tikai tad iegūst vitamīnam specifiskās funkcionālās īpašības. Anēmiju gadījumos B2 vitamīns stimulē eritropoēzi. Tas aktīvi piedalās arī redzes funkciju uzlabošanā un nostiprināšanā.
PP vitamīns uzsūcas kuņģī un tievajās zarnās, lielākā tā koncentrācija ir aknās un nierēs.…