Šajā darbā ir atspoguļota informācija par Baltijas jūras piesārņošanu. Ir apkopoti dati par Baltijas jūras naftas attīrīšanas paņēmieniem.
Darbā salasīti fakti par lielākām ekoloģiskām katastrofām Baltijas jūrā pēc kara; par Baltijas jūras ekoloģisko situāciju, par ūdens ekosistēmas degradāciju, par Baltijas jūras pētījuma fondiem un dažādām koalīcijām, par naftas īpašībām un tas noplūdes seku likvidācijas.
Tika paveikts liels darbs sadarbojoties ar Jūras spēku krasta apsardzes darbiniekiem, darbā tiek piedāvāta intervija ar Hermani Černovu, jūras kapteini, kurā viņš atbildēja uz dažiem interesantiem jautājumiem un sniedza pati jaunāko informāciju par Baltijas jūras stāvokli.
Darbā tiek plaši izpētīta problēma saistīta ar naftas noplūdi Baltijas jūrā. Sīki paskaidrots un pāradīts kā tieši nafta tiek savākta no jūras virsmas, ar kādām ierīcēm, un kā tās ierīces strādā.
Esmu izvēlējies pētījumu par Baltijas jūras vides aizsardzību, jo esmu dzimusi Liepāja pie Baltijas jūras, pilsēta kur ir piedzimis vējš, un man liekas, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls, priekš manis un domāju, ka citiem ar. Bērnība es zīmēju jūru zila krasa ar lieliem viļņiem Jo jūrai piestāv zila krasa un ja tā pēkšņi maina savu krasu, tad tas maz dara uzmanīgus. Krasas maina var liecināt par vētras tuvošanos, tad tā klust satraucoši tumsa. Lietainas, nomākušas dienas jūra kļūst drūmi pelēcīga, algu ziedēšanas laika jūru klāj zilgana vai brūna nokrāsa. Bet nereti par iemeslu jūras pelēkajai, nedzidrajai krasai ir bezrūpīga cilvēka attieksme pret to. Mēs esam bijusi aculiecinieki pelēkai, piesārņotai jūrai, kuras krastos mētājas sadzīves atkritumi un redzami nobeigusies organismi (ūdens putni, zivis, atmirušas algu masas) un tajā mirkli gribas jautāt literāta Antona Birkerta vārdiem: "Mana pelēkā jūra, kas noticis Tev?"…
