Baltu pamatvaloda pastāvējusi apmēram no 1500. gada līdz 500. gadam p.m.ē.1 Baltu valodas-indoeiropiešu valodu saimes grupa, pie kuras pieder latviešu valoda, leišu jeb lietuviešu valoda (dzīvās), sēļu, zemgaļu un kuršu valoda, galindu, jātvigu un prūšu valodas (izmirušās). Vēl par citām, vēstures avotos neminētām izmirušām baltu valodām liecina baltiskie hidronīmi Daugavas un Dņepras baseina augšdaļā, Volgas –Okas upstarpā un citur.
No citām valodām baltu valodas atšķir šādas īpatnības:
1.Leksika;
2.Pirmatnējās skaņas, it sevišķi patskaņi saglabājušies labāk nekā jebkurā citā dzīvā valodā;
3.Vārda beigās saglābušies -s, -r un (rietumbaltiem) –n;
4.Starp līdzskaņiem un palatālu patskaņiem zudis - j;
5.Darbības vārdu formās vienāda visu skaitļu 3.persona.2
Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir slāvu valodas un attālākās ģermāņu valodas3
Sākšu vispirms ar jautājumu par seno baltu kopējo dzimteni.1615. gadā mācīts leitis Michalo Lituanus publicē kādu rakstu, kurā viņš aizrāda uz leišu valodas līdzību ar latīņu valodu un domā, ka leiši esot ieceļojuši no Itālijas. Kāds latviešu rakstnieks vēl līdz pēdējam laikam turējās pie tā uzskata, ka senie balti esot cēlušies no senajiem romiešiem. 19. gadu simteņa sākumā zinātnieki sāka meklēt indoeiropiešu dzimteni vispirms Indijā un vēlāku Vidus-Āzijā. Leišu un latviešu rakstos šī hipotēze ir vēl tagad sastopama.…
