Baudas estētikas attīstība senajā Grieķijā

Atgriežoties pie estētikas jēdziena sākotnējās etimoloģijas, ir iespējams jautājumu par dzīves uztveri un dzīves mākslas teorijas aplūkot estētikas ietvaros, lai gan, runājot par dzīves uztveri, itin viegli var novirzīties uz morāles takas.

Skaista, harmoniska un tikumīga dzīve ir viegli izprotams priekšstats par ideālu, tomēr ne vien katrs laikmets, bet pat atsevišķas personības piedāvā atšķirīgus ideālas dzīves modeļus un vēl atšķirīgākus ceļus to sasniegšanai. Kā vienu no uzskatu lokiem var apskatīt baudas estētiku, ko vērtē kā visdabiskāko cilvēcisko tieksmju vajadzību manifestāciju, kas spēj nodrošināt pilnīgu esības komfortu un ļauj sasniegt austāko mērķi – laimi. Tomēr par baudas estētikas piekritēju vidū valda ievērojama uzskatu daudzveidība.

1.Senie grieķu domātāji par dzīves pamatvērtībām

„No visiem ieguvumiem zemes virsū
visvērtīgākais ir māksla dzīvot.
Jo visu pārējo mums var laupīt kari un likteņa triecieni,
turpretim mākslu dzīvot neviens nevar atņemt”
/Hiparhs, miris 514 g.p.m.ē./

Grieķu kultūrā agri izveidojas priekšstats par cildeno, augstāko labumu, kas reizē ir arī noderīgais. Kaloagātijas princips, kur skaistais un labais ir viens, nosaka arī priekšstatus par dzīves ideālu. Filozofu mācībās pareiza dzīve ir tikumīga dzīve, bet augstākais tikums – mēra sajūta.…