-
Benzoskābe un tās sāļi pārtikas produktos
2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | BENZOSKĀBES UZBŪVE UN ĪPAŠĪBAS, TĪRĪBAS KRITĒRIJI UN TĀS KONSERVĒJOŠĀ DARBĪBA | 4 |
1.1. | Benzoskābes darbības mehānisms uz raugiem | 6 |
1.2. | Benzoskābes darbības mehānisms uz dažādām baktēriju sugām | 7 |
1.3. | Benzoskābes darbība ar citiem konservantiem un fizikālo faktoru ietekme | 8 |
2. | BENZOSKĀBES IETEKME UZ CILVĒKA ORGANISMU | 9 |
3. | BENZOSKĀBES UN BENZOĀTU LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI | 10 |
4. | ALTERNATĪVĀS PĀRTIKAS PRODUKTU APSTRĀDES TEHNOLOĢIJAS BEZ KONSERVANTU PIEVIENOŠANAS | 12 |
4.1. | Pārtikas produktu apstrāde augstā spiedienā | 12 |
4.2. | Impulsa elektrisko lauku izmantošana pārtikas industrijā | 12 |
4.3. | Olīvu pārklāšana ar aizsargājošu bioplēvi | 14 |
LITERATŪRA | 15 |
4.3. Olīvu pārklāšana ar aizsargājošu bioplēvi
Bioplēvi izveido, uznesot pienskābās baktērijas Lactobacillus plantarum uz olīvu virsmas. To uzglabāšanas laikā bakērijas pieķeras virsmai un to daudzums var pieaugt no 1.2 · 106 līdz 1.3 · 108 KVV · g-1. Pēc olīvu uzglabāšanas bioplēvi parāda skenējošās elektronmikroskopijas attēli. Gan L. plantarum, gan olīvu virsmas ir hidrofīlas. Mikroorganismu pieķeršanās oīvu virsmai ir komplicēts process, ko ietekmē fizikāli-ķīmiskiās mijiedarbības: Van der Vālsa, elektrostatiskā un skābju-bāzu (Ljuisa) mijiedarbības, iekļaujot elektrondonoru un akceptoru mehānismu. Tādi vides apstākļi kā pH, jonu spēks, temperatūra un ekspozīcijas laiks, kā arī mikroorganismu šūnu struktūra būtiski ietekmē mikrooganismu pieķeršanas spēju. Katra parametra modifikācija var palielināt vai samazināt virsmas pieķeršanas spēju.
Aizsargājošās bioplēves veidošana uz virsmām tiek izmantota pārtikas industrijā un medicīnā. Šī metode ir izdevīga ar to, ka var efektīvi modificēt fizikāli-ķīmiskās īpašības substrātam (olīvām) un mazināt nevēlamo planktonisko mikroorganismu pieķeršanos. Nevēlamo mikrobu augšana var tikt inhibēta papildus ar antagonistiskiem savienojumiem, tādiem kā skābēm, bakteroicīniem, bioloģiskām virsmaktīvām vielām, kas satur olbaltumvielas, polisaharīdus un fosfātus.
Dzīvotspējīgas L. plantarum šūnas uzrāda arī antioksidatīvās īpašības. Baktēriju šūnu pieķeršanās olīvu virsmai samazina skābekļa pieplūdi tai. Antioksidatīvo aktivitāti pastiprina fenolu savienojumi, kas veidojas baktēriju šūnu mijiedarbības rezultātā ar olīvu virsmu (Faten et al., 2015).
…
Benzoskābe ir viena no vissenākajām pārtikas piedevām. Tā pirmoreiz minēta 1875. gadā kā konservants. 19. gs. 70-to gadu nogalē meklēja salicilskābes aizvietotāju, daudzu izmēģinājumu rezultātā tika konstatēta benzoskābes antimikrobiāla darbība. Benzoskābi kā konservantu pārtikas produktos sāka plaši izmantot tikai 20. gs. sākumā.Mūsdienās benzoskābi un benzoātus (E210-213) plaši izmanto augļu un ogu pārstrādē, konditorejas rūpniecībā, kā arī atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu, zivju konservu, margarīna, majonēzes, dažādu mērču, taukus saturošu pastu u.c. produktu ražošanā.
- Benzoskābe un tās sāļi pārtikas produktos
-
Hloramfenikola problēma sausos piena produktos un pienā
Реферат45 Химия, Медицина, гигиена, анатомия, Сельское хозяйство, лесное хозяйство
- Pārtikas preču sertifikācija Krievijas Federācijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Hloramfenikola problēma sausos piena produktos un pienā
Реферат для университета45
-
Pārtikas preču sertifikācija Krievijas Federācijā
Реферат для университета23
Оцененный! -
Pārtikas procesi un iekārtas. Vārītu desu iekārtu izvēle un salīdzinājums
Реферат для университета24
-
Pārtikas procesi un iekārtas
Реферат для университета27
Оцененный! -
Dabisko dzērienu ražošanas uzņēmuma mārketinga vides un stratēģijas analīze un darbības plānošana
Реферат для университета33
Оцененный!