IEVADS
Mūs visus vieno tas, ka mēs esam cilvēki - saprātīgas būtnes. Bet saskaroties ar cilvēkiem, kuri bērniem pārmet to, ka tie darbojas ar kreiso roku, nevis ar labo (un cenšas pat tos pāraudzināt), it kā tas būtu pats lielākais pasaules grēks, sāk likties, ka ne visi cilvēki var lepoties ar saprātīgumu. Mēs visi taču esam individualitātes. Bet gan ne visiem jābūt vienādiem.
Vidēji katrs 10 planētas iedzīvotājs ir kreilis. Latvijā par kreilību runā maz, bet statistika rāda, ka kreiļu skaits palielinās. Nez kādēļ tieši kreilība tiek uzskatīta par kaut ko sliktu, nepareizu, un nav precīzas atbildes, ko darīt ar bērnu kreili. Vēl pirms 10-15 gadiem atbilde uz šo jautājumu bija ļoti vienkārša – visi raksta ar labo roku, tātad, bērnu kreili vajag pārmācīt. Un bērnu pārmācīja, neskatoties uz visām grūtībām, uz bērna īpatnībām, spējām un pat uz viņa veselību.
Tikai nesen zinātnieki izteica viedokli, ka kreilība nav patoloģija vai slimība, tā ir bērna īpatnība tāpat kā acu vai matu krāsa, ķermeņa uzbūve vai temperaments. Kreilis vai labrocis nav tikai cilvēks, kurš darbojas ar labo vai kreiso roku. Ja viss būtu tik vienkārši, tad nebūtu nekādu problēmu kreili pārmācīt par labroci vai otrādi. Tas ir daudz sarežģītāk, jo viss ir ļoti cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to funkcijām.
Dažās valstīs (piem., ASV, Francija, Anglija, Vācija u.c.) bērnus pat no XX gs. sākuma nepārmāca, bet veic visu, lai bērnu kreiļu adaptācija nesastādītu grūtības – tur ir veikali, kur var iegādāties dažādas lietas un ierīces, piemērotas tieši cilvēkiem kreiļiem. Taču mūsu valstī sabiedrība nepievērš uzmanību bērnu kreiļu adaptācijas iespējām un no tā izriet dažas ar bērna turpmāko attīstību un profesijas izvēli saistītas problēmas. [9; 6]
Darba mērķis: izveidot priekšstatu par bērnu kreiļu adaptāciju mūsdienu skolā.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar pieejamiem informācijas avotiem par kreilību;
uzzināt kreilības cēloņus;
sistematizēt savas zināšanas par cilvēka galvas smadzeņu uzbūvi un fizioloģiju;
veikt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus.
1. Cilvēka galvas smadzeņu uzbūve
Galvas smadzenes ir augsti organizēta vienība, ko veido miljardi nervu šūnu un šķiedru ar stingri noteiktu izvietojumu un funkciju. Tās regulē visus organisma fizioloģiskos procesus un visas cilvēka reakcijas, izstrādā arvien jaunas un pilnīgākas to formas. Tās ir vispilnīgāk izstrādātais augstākās nervu darbības aparāts ar vissarežģī¬tāko uzbūvi. (skat. 1.- 2. piel.)
Cilvēka galvas smadzeņu attīstības pakāpi raksturo šādi dati: cilvēka smadzenes jaunpiedzimušam sver apmēram 350 g, pirmā mēneša beigās apmēram 450 g, bet gada beigās to svars gandrīz divkāršojas, sasniedzot 700—800 g. Sešu gadu vecumā galvas smadzeņu svars ir apmēram trīs reizes lielāks nekā jaunpiedzimušam, bet 10 gadu vecumā jau sasniedz 1300 g. Divdesmit gadu vecumā galvas smadzeņu vidējais svars gandrīz sasniedz savas robežas — vidēji 1375 g. Pēc 60 gadu vecuma smadzeņu svars sāk pakāpe¬niski un lēni samazināties.
…
