Bērna attīstība, viņa vēlme patstāvīgi darboties, apzinoties savu Es, ir jāaplūko ciešā saistībā ar pieaugušo attieksmi pret bērnu.
Psihologi Es koncepcijā izdala trīs galvenos elementus:
1 Es tēls, bērna priekšstats pašam par sevi. (Kas es esmu ?)
2.Pašnovērtējums, šī priekšstata efektīvs vērtējums ar dažādu intensitāti. Bērna pašuztveres un pašnovērtējuma priekšmets var būt bērna ķermenis, viņa spējas, sociālās attiecības un citas personības izpausmes. Es tēla konkrētas iezīmes izsauc bērnā vairāk vai mazāk spēcīgas emocijas, kas saistītas ar sevis pieņemšanu vai noliegšanu. (Kāds es esmu? Es esmu stiprs, veikls... Mani nemīl, slikti mācos...)
3. Uzvedības reakcija, konkrēta rīcība, ko izsauc Es tēls un pašnovērtējums. ( Ko es varu izdarīt?)
jāņem vērā, ka izdalītie es koncepcijas aspekti dzīvē atsevišķi neeksistē, tie ir vienoti. Psihologs N. Picka uzskata, ka bērna „psihisko organizāciju” nosaka viņa Es, kas ir personības centrs. Ar jēdzienu „psihiskā organizācija” viņš saprot bērna visu garīgo saturu. Izvērtēšanā ievērojama loma ir atmiņai, valodai, domāšanai, garīgai aktivitātei, gribai. Svarīga ir arī metode, kā to īstenot.
Bērna attieksme pret sevi izpaužas viņa pašnovērtējumā un pašpieņemšanā. Bērns pieņem sevi neatkarīgi no savām īpašībām.
…