2002.gada maijā notika ANO Ģenerālās Asamblejas Speciālā 27.sesija par bērniem, kuras noslēgumā, balstoties uz iepriekš gūto pieredzi, tika pieņemts dokuments „Bērniem piemērota pasaule”, kas paredzēja pasaulē aktuālu problēmu bērnu tiesību aizsardzības jomā risinājumu, nosakot, ka ANO dalībvalstis nacionālās politikas līmenī īstenos dokumentā paredzēto rīcības virzienus, lai uzlabotu bērnu stāvokli valstīs. Latvijai kā ANO dalībvalstij dokumentā noteiktās normas ir saistošas.
ANO dokumentā „Bērniem piemērota pasaule” formulēto politiku Latvija ieviesa nacionālās politikas līmenī, izstrādājot pamatnostādnes „Bērniem piemērota Latvija” (turpmāk tekstā – Pamatnostādnes), kurās ietverta sadaļa „Aizsardzība pret vardarbību, ekspluatāciju un diskrimināciju”. Ņemot vērā to, ka politikas plānošana un politikas dokumentu izstrāde 2002.gadā Latvijā vēl nebija pilnveidota un tiesību akti neparedzēja saistošus noteikumus politikas plānošanā, Pamatnostādņu izstrādē ir saskatāmas vairākas problēmas. Būtisks aspekts ir tas, ka pamatnostādnēs formulētās politikas iniciēšanas process ir noticis ārpus Latvijas – starptautiskajā politikā.
Būtiskākā problēma Pamatnostādņu izstrādē ir nepietiekami organizēta un aktīva lēmumu pieņēmēju darbība, lai ANO dokumentā ietverto politikas formulējumu piemērotu Latvijas situācijai. Līdz ar to, referātam tiek izvirzīta sekojoša hipotēze: lēmumu pieņēmēju nepietiekamā darbība bērnu aizsardzība pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju politikas formulēšanas subaktivitāšu līmenī, radīja nepilnīgu un Latvijas situācijai neatbilstīgu politikas formulējumu.
Politikas aizsardzība pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju iniciēšanas un formulēšanas analīzes pamatā ir vairāku autoru teorētiskās atziņas. Politikas iniciēšanas posmā izmantota Džona Kingdona teorija par problēmas identificēšanu, aktualizēšanu un formulēšanu. Savukārt, politikas formulēšanas analīzē izmantotas Koba un Eldera teorētiskās atziņas par darba kārtības veidošanas institucionālo modeli. Analizējot tieši lēmumu pieņemšanas procesu, izmantota P. Vaitlija teorija par racionālā aktiera politikas procesu.
Galvenais referāta struktūras veidošanas vadmotīvs ir politikas iniciēšanas un politikas formulēšanas posmu nodalīšana. Pirmajā nodaļā ir apskatīti attiecīgi politikas iniciēšanas un formulēšanas procesa teorētiskie aspekti. Otrajā nodaļā ir izklāstīti fakti hronoloģiskā secībā par aizsardzība pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju politiku. Savukārt, trešajā nodaļā ir veikta politikas iniciēšanas un formulēšanas analīze, izmantojot iepriekš minētās teorētiķu atziņas.…
