Ievads
Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas ejams kopā ar Eiropas Savienības valstīm. Demokrātijas, sociālās attīstības un vienlīdzīgu iespēju ceļu. Šī izvēle nav bijusi viegla. Vēl joprojām nezinām, kas sagaida šajā ceļā, tomēr esam gatavi pārvarēt grūtības, jo jābūt pārliecībai, ka tikai kopēja, saskaņota darbība būs tas spēks, kas palīdzēs sasniegt gaišos demokrātijas mērķus.
Eiropas Savienība nepiedāvās gatavu modeli cilvēku ar invaliditāti integrācijai, tā nepiedāvās profesionālus skolotājus, saprotošus vecākus un izprotošu sabiedrību, attīstītu infrastruktūru un izprotošu valdību. Ir pašiem jāredz iespējas un jāprot tās izmantot, veidojot sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, ar skolām un vecākiem, mums pašiem ir jāpilnveido sevi un ar savu pozitīvo piemēru jāmaina sabiedrība.
Ir trīs galvenās mērķauditorijas, kas lielā mērā ir saistīti ar bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
1. Skolnieki (jaunieši) – pārdomas par sabiedrības uzbūvi, par savstarpējām attiecībām ar atšķirīgām sociālām grupām vai izpratne par cilvēktiesībām. Kāda skolotāja teica, kā nākošā mācību gadā viņas klasē mācīsies puisis ar invaliditāti, lai sagatavotu klasi, jo būs jauns klases biedrs ar invaliditāti, protams, veidojot pozitīvu un veselīgu vidi.
2. Bērnu vecāki – tā ir tā mērķa auditorija, kas var ļoti ietekmēt bērnu un jauniešu vērtību orientāciju, tādēļ šāda veida filmas var palīdzēt vecākiem pieņemt pozitīvu lēmumu, jā, bērns ar invaliditāti var iet vispārizglītojošā skolā. Kā arī vecākiem, kuriem bērni ir bez invaliditātes, un kuri nevēlas, lai viņu bērni kontaktētos, draudzētos vai ietu vienā klasē ar bērniem, kuriem ir invaliditāte.
3. Skolotāji, skolas darbinieki, pedagogi u.c. – bieži vien skolotāji nosaka “toni” un dzīves ritmu skolās, interešu izglītības vai neformālās izglītības pasākumos. Bieži šī mērķa auditorija aizmirst par savu primāro mērķi – veicināt bērnu un jauniešu daudzpusīgo attīstību, nodrošinot viņu bērnu tiesību realizāciju (cilvēktiesības). Vieglāk ir izvēlēties veidot viendabīgus pasākumus –tikai cilvēkiem ar invaliditāti vai bez tās, taču mūsu ieteikums ir veidot integratīvos pasākumus. Darbs ar šo mērķa auditoriju varētu būt balstīts uz modelēšanu vai nākotnes darbnīcu – kā tu rīkotos, ko tu darītu, ja būtu..., kā to panākt.... utt.
…
