Kā viens no lielākajiem bērnu ekspluatācijas veidiem ir bērnu tirdzniecība, citādāk, to saucot par bērnu biznesu vai vadarbība pret bērnu, izmantojot to. Bērnu tirdzniecības bizness ir viens no amorālākajiem un peļņu nesošākajiem biznesiem pasaulē, kurš šai ziņā ir pielīdzināms narkotiku un ieroču tirdzniecībai. Dažkārt šāda situācija notiek ģimenēs kurās valda bezcerība un nabadzība. Daži vecāki apgalvo, ka viņi pārdod savus bērnus nabadzības dēļ. Ielu bērni sāk nodarboties ar prostitūciju tāpēc, ka neredz citu iespēju iegūt iztikas līdzekļus. Dažreiz pusaudzes tiek nosūtītas strādāt par prostitūtām uz ārzemēm. Ģimenēm, kas dzīvo nabadzīgajās Āzijas un Āfrikas valstīs, naudas summa, ko atsūta meitas, kas ārzemēs strādā par prostitūtām, ir ievērojama. Nabadzīgajās valstīs prostitūcija plaukst arī tāpēc, ka bagāto valstu tūristi brauc uz turieni tieši ar nolūku izmantot bērnu un jauniešu sniegtos pakalpojumus. Ja meitene ir narkotiku reibumā, viņu var piespiest darīt kaut ko tādu, kam citādi viņa nekad nepiekristu. Protams, ir daudz sarežģītu situāciju, kuru dēļ meitenes kļūst par prostitūtām. Visbriesmīgākais ir tas, ka lielākā daļa no viņām ir izvarotas ģimenē.
Var nosacīti izšķirt legālu un nelegālu bērnu tirdzniecību. Nelegālajā bērni tiek vienkārši nolaupīti. Savukārt legālajā bērnu tirdzniecībā tie tiek adoptēti (pārsvarā uz ārzemēm), un tieši šis bērnu tirdzniecības veids pieņemas spēkā gan Rietumos, gan arī Latvijā. Viens no argumentiem ar ko aizsedzas bērnu tirgotāji, apmuļķojot gana daudzus cilvēkus, ir, ka adoptētajam bērnam tā būs labāk, ka viņam būs labāki materiālie apstākļi, labāka dzīve utt. un, ja arī ir jāpārvar kādi birokrātiskie šķēršļi un jāmaksā par to, tad tas nekas, tas viss taču tiek darīts paša bērna labā. Holivudā ir pat uzņemta sirdiplosoša bērnu tirdzniecības propagandas filma (The Tall Man, 2012), kura vēsta par iejūtīgiem un pilnīgi pozitīviem bērnu nolaupītājiem, kuri to dara pašu bērnu dēļ un pēc tam tos pārdod (tieši pārdod, nevis atdod) labām ģimenēm, kurās bērniem protams ir labāk kā pašu ģimenēs. Reālajā dzīvē tas ne tuvu tā nav, realitāte ne tikai nav rožaina, bet tā ir pat ļoti drausmīga, tādēļ ielaisties bērnu tirdzniecības darījumos, to attaisnot un pieļaut ir visaugstākā mēra amoralitāte.
