Psiholo»ijas funkcijas ietver sevī:
*domāšanu
*uzmanību
*uztveri
*atmiņu
*iemaņas/spējas, un protams, IZTĒLI vai fantāziju.
Parasti ikdienā ar iztēli vai fantāziju ne vienmēr saprot to pašu, ko ar šiem jēdzieniem apzīmē zinātnē. Sadzīvē par iztēli un fantāziju sauc visu to, kas it nereāls, kas neatbilst īstenībai un kam tātad nav nekādas nopietnas praktiskais nozīmes. Taču īstenībā iztēle, kā jebkuras radošas darbības pamats, izpaužas pilnīgi visās kultūras dzīves jomās, darot iespējamu māksliniecisko, zinātnisko uz tehnisko jaunradi. Šādā nozīmē viss, kas ir ap mums, kas ir cilvēka roku radīts, visa kultūras pasaule, atšķirībā no dabas pasaules - tas viss ir cilvēka iztēles un uz iztēles balstītas jaunrades auglis.
Jebkurai psiholoģiskai funkcijai ir divas formas: iedzimtas / nāturālas un iegūtas / kultūras. Pirmā ir bioloģiski determinēta, bet otrā ir vēsturiski nosacīta.
Ar iztēles palīdzību cilvēks var iziet tālu aiz robežām, apgūstot svešu vēsturisko un sociālo pieredzi. Cilvēks var iztēloties to, ko nav redzejis var gūt prieksštatu pēc sveša stastījuma vai apraksta par to, kas paša tiešajā pieredzē nav bijis, to neierobežo paša pieredzes šaurais loks. Iztēle ir svarīga funkcija cilvēka uzvedībā un attistībā, tā kļūst par līdzekli cilvēka pieredzes paplašināšanai, jo viņš var iztēloties ļoti daudz.…
