Bērnu kustību traucējumu veidi un to cēloņi

Par skolēnu ar kustību balsta traucējumiem uzskata bērnu, kuram viņa fiziskais stāvoklis rada kaut kāda veida fiziska rakstura problēmas, galvenokārt saistītas ar pārvietošanos vai citiem fiziskiem ierobežojumiem. E. Teivāns par bērniem ar kustību traucējumiem raksta: „tie ir tādi bērni, kuriem dažādu kaitīgu faktoru dēļ ir bojātas vēl neattīstījušās smadzenes (mātes miesās, dzemdību laikā, pirmajos dzīvības mēnešos). Šādā gadījumā bojātas tiek smadzeņu kustību zonas, kā arī tiek traucēta smadzeņu nobriešana vispār. Primārais defekts CNS rada dažādas sekundāras izpausmes - kustību traucējumus, intelektuālos traucējumus, valodas, runas traucējumus, traucējumus citās psihiskās darbības sfērās. Bērniem ar cerebrālo trieku galvenokārt ir pārvietošanās un koordinācijas grūtības dažādās pakāpēs, sākot no koordinācijas problēmām, daļējām pārvietošanās grūtībām, kuru gadījumā, piemēram, var būt daļēji traucēta spēja staigāt, grūtības pārvaldīt kājas, līdz pat smagākiem gadījumiem, kad bērns atrodas ratiņos vai pat uz gultas, jo gandrīz visi vai visi locekļi ir nekustīgi. Nopietnākajos gadījumos bērniem ir ne vien pārvietošanās vai kustību problēmas, bet arī traucēta runa, redze, dzirde un norīšanas funkcijas. Dažiem skolēniem var būt arī garīga atpalicība, taču ir svarīgi atcerēties, ka nebūt ne visiem cerebrālās triekas skolēniem ir arī garīga atpalicība.