1.1. Bāreņi latviešu tautasdziesmās
Bāreņi - mūsdienu sāpe un problēma. Senāk visi bērni bija gribēti un mīlēti, viņi dzīvoja savu vecāku ģimenēs, kurās valdīja mīlestība, saticība, rūpes vienam par otru un neviltota sirsnība - tādas sākotnēji bija mūsu domas. Jāatzīst, ka mūsu uzskati izrādījās aplami. Nemaz nevajadzēja meklēt gudrās un biezās grāmatās, lai par to pārliecinātos. Pietiek vien atvērt Krišjāņa Barona ”Dainas”. Ir pat izdots atsevišķs krājums ”Balta gāja sērdienīte”, kurā visas tautasdziesmas ir par bāreņiem jeb, kā šos bērnus vēl mēdz dēvēt, grūtdieņiem, sērdieņiem, bāru bērniem.
Ielūkosimies, kā bāreņi tiek tēloti latviešu tautasdziesmās. Tēlojot bāreņus, neieskanas negatīvas noskaņas, tieši pretēji - bārenīte tiek rādīta kā tikluma, tikuma, godīguma, gaišuma, gandrīz vai visa labā un cēlā iemiesojums. Viņai piemīt augstas ētiskās un morālās īpašības. Īpaši tiek izcelts bārenes darba tikums - nepārspējamais čaklums .Tautasdziesmas skan: Mātes meita laipas meta, / Baltas kājas vairīdama; / Sērdienīte dubļus brida, / Grib darbiņu pastrādāt. Kas raženu, kas diženu / Sērdienīti audzināja? / Grūts darbiņis, skaistas dziesmas, / Tie sērdieni audzināja.
Nenoliedzams fakts ir tas, ka ar savu čaklumu vien bārene nespēj nodrošināt sev normālu, pārtikušu dzīvi. Dzīve pret viņu ir izturējusies netaisni. Bārene nepārtraukti ir no kāda atkarīga, visbiežāk jau no savas bargās pamātes, netaisnīgā un nežēlīgā muižnieka vai saimnieka, kam viņa kalpo. Bāreņi ir izturīgi un drosmīgi. Dzīve nepārtraukti viņus norūda.
Tautasdziesmas gandrīz nepārtraukti caurvij bāreņu sāpe - ilgas pēc vecākiem, ar kuru nāvi tie apzinās, ka ir zaudējuši jebkādu aizstāvību un gādību: Aiziet saule vakarā, / Nomirst mana māmuliņa; / Saulīt balta gan uzlēca, / Māmuliņa gan neatnāca. Grūtdieņi izjūt un pārdzīvo arī citu tuvinieku trūkumu: Šī bārene, tā bārene, / Es patiesi bārenīte: / Ne man tēva, ne māmiņas, / Ne īsto bāleliņu.
Bārenis vairāk kā jebkurš cits prot novērtēt mīlestību. Izskan arī tas – ja bērnam ir jāizvēlas viens no ļaunumiem - zaudēt māti vai tēvu - bārenis izvēlas otro: Labāk man tēvs nomira / Nekā mana māmuliņa: / Svešais tēvs linus sēja, / Māte lika pūriņā. Neatraduši mīļumu un sirsnību, bāreņi vēršas pie dabas, sevišķi pie Saules.
…
