Bērnu psiholoģiskā audzināšana

Labākais psiholoģijas skolotājs ir pati dzīve, kuras mācību stundas labi apgūst ikviens pat pirms tam, kad izlasa pirmo grāmatu, kas stāsta par psiholoģiju. Vēl neiepazinuši šo zinātni, mēs jau bērnībā sakām „es gribu”, „es domāju”, „es jūtu”, „es iedomājos”. Mēs spriežam par savas atmiņas plusiem un mīnusiem, par savu gribasspēku, spējām un raksturu, temperamentu un prātu. Daudzi psiholoģijas līkumi tiek apgūti sabiedrībā, cilvēku dzīvajā saskarsmē. Tāpēc zināmā mērā katrs cilvēks ir psihologs. Jo bez psiholoģijas zināšanām un pieredzes nav iespējams dzīvot cilvēku vidū. Ikviens no mums jau kopš bērnības prot pēc ārējām pazīmēm- mīmikas, žestiem, balss, uzvedības īpatnībām, pat pēc elpošanas ritma un sejas krāsas- noteikt cilvēka emocionālo stāvokli. Darba tēma : Bērnu psiholoģiskā audzināšana. Darba mērķis : ir noskaidrot kas patiesībā ir bērnu psiholoģija un kā vēcāki var ietekmēt bērnu psiholoģiju, kādu lomu vecāki „spēlē” bērnu psiholoģijas veidošanā. Hipotēze : Mūsu dzīve ir atkarīga no tā, kā mēs tikām audzināti, kā vēcāki attiecās pret mums un vai vecāki deva mums pietekoši daudz uzmanības. Darbam izmantotās metodes : Sakumā, uzzināt kas ir psiholoģija, no kā tā sastāv visādos informācijas avotos, un pēc tam, uzzināt, vai 15-18 gadu veciem bērniem ir pietiekoši psiholoģiski attīstīta redzes atmiņa ar spēles palīdzību. (piel. nr.1) Darba struktūra : Darbs sastāv no titullapas, satura rādītāja, ievada , satura izklāstu, secinājumiem, izmantotu uzziņas avotu sarakstu, pielikumiem.