Koksne -dabīgs polimērs, anizotrops materiāls. Koksnes stiprību raksturo spēja pretoties ārējām mehāniskām iedarbībām. Sakarā ar koksnes uzbūves neviendabīgumu materiāla stiprība nav vienāda dažādos virzienos. Izšķir spiedes stiprību šķiedru virzienā un perpendikulāri šķiedrām.
Galvenie anatomiskās uzbūves elementi ir traheīdas un trahejas(nedzīvi elementi, veic pārvadīšanas, arī balstes funkciju, koksnes šķiedras jeb libriforms un koksnes parenhīma jeb pamataudi(veic aizpilditājfunkciju un uzkrājējcfunkciju). Šūnapvalkos ir poras, kas savieno atsevišķu šūnu dobumus. Koksnes ķīmiskajā sastāvā galvenokārt ir organiskās vielas: celuloze (40-55%), lignīns (17-34%), hemicelulozes (17-41%). Neorganiskās vielu – galvenokārt kalcija sāļu daudzums koksnē ir 0,1 – 1%.
Koksnes fizikālās īpašības raksturo koksnes mitrums, blīvums, higroskopiskums, izskats, smarža, siltumizolācijas īpašības, siltumietilpība, elektrovadītspēja un citas īpašības. Mitrumu izsaka ar koksnes esošā ūdens daudzumu masas procentos no koksnes masas bez ūdens (no absolūti sausas masas). Mitrumu šūnapvalkou mikrokapilāros sauc par higroskopiem jeb saistīto mitrumu, ko koksne spēj uzsūkt no pietiekami mitra gaisa. Maksimālais mitruma daudzums, ko koksne spēj uzsūkt no gaisa 15-20 gradu temperatūrā pēc Celsija ir ~ 30%. Ja koksni tur noteiktas temperatūras un mitruma gaisā un citā gāzveida vidē, tās mitrums tiecas uz noteiktu stabilu vērtību, kas sakrīt vai nedaudz (līdz 1,3%) atšķiras no līdzvara mitruma.…
