Secinājumi
Betons un dzelzsbetons ir mūsu paaudzes pamati, slavenākās augstceltnes un debesskrāpji ir betona un dzelzsbetona meistardarbi. Valsts vērtīgākie mantojumi ir radušies būvniecības rezultātā, ēkas ir katras nācijas pamats, vēsture, pieredze, nākotne. Tā kā betons tiek izveidots, sajaucot saistvielu, pildvielas, ūdeni un ķīmiskās piedevas, tā īpašības var tikt mainītas gan, mainot tā sastāvdaļu savstarpējo attiecību, gan arī mainot pašas komponentes. Piemēram ar atšķirīgām saistvielām var panākt atšķirīgus betona saistīšanas un cietēšanas laikus, kā arī laiku, kurā tas panāk projektēto stiprību. Ar pildvielu palīdzību ir iespējams mainīt betona makro struktūru, fiziskās un mehāniskās īpašības. Ar ķīmiskajam piedevām var pastiprināt jau esošas īpašības, nemainot citu izejvielu patēriņu vai panākt jaunas, kuras nevar būt panāktas ar citām metodēm. Tas spēlē lielu lomu konstruktīvo risinājumu izvelē. Līdz ar to mūsdienās betons kā konstruktīvais materiāls ir salīdzinoši universāls. Par galveno betona un dzelzsbetona trūkumu var uzskatīt pakļautību korozijas iedarbībai, kādēļ vai nu iepriekš ķīmiski jānostiprina betona sastāvs, vai arī jāizmanto aizsargpārklājumi, kas neļautu norisināties korozijas reakcijām uz konstruktīva elementa virsmas. Betons un dzelzsbetons ir ideāli piemēroti augstceltnēm, bet efektīvu šī materiāla izmantošanu šādām iespaidīgām celtnēm var apgūt tikai ar lielu pieredzi.
…