Nodarbinātība un bezdarbs
Materiālā labklājība paver cilvēkam iespējas dzīvot piesātinātu, interesantu dzīvi, tāpēc darbs un darba samaksa kā materiālās labklājības avots ieņem ļoti nozīmīgu vietu cilvēka dzīvē. Socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji darba nozīmi savā dzīvē novērtē augstāk nekā Rietumu respondenti. Lielā mērā tas ir saistīts ar faktu, ka liels Latvijas iedzīvotāju skaits nav nodarbināti vai nav apmierināti ar to darbu un darba samaksu, kas viņiem pašreiz ir. Šāda veida orientācija uz „darba dzīvi” raksturīga valstīm, kur augsts labklājības līmenis vēl nav sasniegts, kur iedzīvotāji pirmkārt rūpējas par materiālo vajadzību apmierināšanu. Strādāt interesantā darbā un saņemt par to augstu darba algu ir viena no Latvijas iedzīvotāju galvenajām vēlmēm. [12;93]
Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (ILO) standartiem valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā tiek iedalīti divās grupās: ekonomiski aktīvie un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir tautsaimniecībā nodarbinātie (darba piedāvātāji vai darba ņēmēji) un nestrādājošie iedzīvotāji, kuri meklē darbu. Šajā skaitā ietilpst arī tie, kas dien armijā. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir visi pārējie iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, kuri nestrādā un nemeklē darbu (mājsaimnieces, mācību iestāžu audzēkņi, studenti, nestrādājošie pensionāri, invalīdi u.c.)
Galvenie tirgus apjomu noteicošie iedzīvotāju skaita un sastāva rādītāji ir:
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (tūkstošos, %), nodarbināto iedzīvotāju skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (tūkstošos, %)
nodarbināto iedzīvotāju skaits sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīves vietas, nodarbinātības statusa, veicamā darba veida, darba vietas ekonomiskās darbības veida, tās atrašanās vietas un īpašuma formas, amatiem un profesijām, nostrādātā laika u.tml.),
darba meklētāju skaits (tūkstošos, %), darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā (%),
reģistrēto bezdarbnieku skaits gada beigās (tūkstošos), reģistrētā bezdarba līmenis gada beigās (%), u.c.
…
