Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Bezdarbs tomēr ir un paliek visaktuālākā problēma daudzās valstīs, tostarp, Latvijā. Attīstot ekonomisko situāciju valstī bezdarba problēma tiek samazināta, bet ne pilnībā atrisināta.
2. Bezdarba palielināšanos arī ietekmē jaunu tehnoloģiju ieviešana, jo daudzos uzņēmumos cilvēku darbaspēks tiek nomainīts pret jaunām tehnoloģiskām mašīnām, kas darba devējiem šķiet parocīgāk un izdevīgāk nekā uzturēt darbinieku, maksājot viņam atbilstošu samaksu par paveikto darbu.
3. Frikcionālais bezdarbs ir visizplatītākais bezdarba veids jauniešu vidū, jo jaunie cilvēki pēc skolas absolvēšanas uzsāk sava pirmā darba meklēšanu, kas ne vienmēr atnes tos pozitīvākos rezultātus.
4. Lai noteiktu bezdarba apmērus konkrētajā valstī ir jāizanalizē bezdarba līmenis katrā no tām, jo tas ir viens no galvenajiem bezdarba rādītājiem, kas parāda bezdarbnieku skaitu attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.
5. Bezdarba līmenis Latvijā aug kopš 2008. gada, maksimumu sasniedzot 2010. gada martā, kad bez darba bija 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, to var izskaidrot ar to, ka 2009. gadā Latviju skāra viena no smagākajām ekonomiskajām krīzēm, kuras rezultātā daudzi uzņēmumi bija spiesti samazināt savu darbinieku skaitu.
6. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos būtiski atšķiras, ja ņem par piemēru 2011. g. decembra datus, tad var secināt, ka augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kas sasniedza 19.8%, tad seko Vidzeme – 13%, pēc tam Zemgale ar 12.7%, tad Kurzeme ar 12.1% un visbeidzot viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā -8.3%, kas izskaidrojams ar to, ka katra reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība un izaugsme nav pietiekoši spēcīga, lai varētu pilnībā līdz galam atrisināt bezdarba situāciju savā reģionā.
…
