Padomju varai sabrūkot un Latvija atgūstot neatkarību, Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja spēcīgu satracinājumu, kā rezultātā cieta visas nozares. Ja Padomju Savienības laikā bezdarba valstī tikpat kā nebija, tad šobrīd tas ir, un visu laiku turpina pieaugt.
Sevišķi ir samazinājies nodarbināto skaits kapitālietilpīgajās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, savukārt tirdzniecības un pakalpojumu sfērā strādājošo skaits ir ievērojami pieaudzis.
Ievērojamākais skaits bezdarbnieku ir vecumā no 30 – 49 gadiem.
Studējošo un augstskolu skaits, neskatoties uz lielo bezdarbu, ir pieaudzis.
1.Nodarbinātība un bezdarbs.
Viena no svarīgākajām problēmām jebkurā valstī ir nodarbinātība un bezdarbs. Arī Latvijā, pārejot no centralizētas plānveida ekonomikas un tirgus, tā kļūst aizvien nozīmīgāka. Bezdarbs un nodarbinātība ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu.
Ekonomikas teorijā par nodarbinātu uzskatu cilvēku, kam ir regulārs algots darbs.1
2.Darbaspēka attīstības tendences.
Latvijā kopējais iedzīvotāju skaits samazinās. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju attīstības programmas statistikas datiem, Latvijā no 2000. līdz 2015.gadam iedzīvotāju īpatsvars vecumstruktūrā 65 gadi un vecāki, ievērojami pieaugs un no 14.8% sasniegs 17.8% no kopējiem iedzīvotājiem. Arī vecumgrupā „15 gadi un jaunāki” ir prognozēts cilvēku īpatsvara samazinājums no 17.4% līdz 12.6% 2000.-2015.gados.…
