Bībele, tās tulkojumi un izplatība

Bībele ir grāmata- pēc autores uzskatiem, ļoti īpaša grāmata. Varbūt pat ceļvedis šajā
pasaulē. Daudzi kristieši un arī pasaulīgie cilvēki rod iekšēju mieru, atbildes uz sareţģītiem
jautājumiem, kā arī gūst pamācības, lasot tieši Bībeli- Dieva Vārdu.
Balstoties uz vēstures avotiem, vārds „Bībele” ir cēlies no sengrieķu vārda „biblia”, kas
nozīmē grāmata. Bībele ir ļoti savdabīga un interesanta grāmata jau tāpēc vien, ka tā nav viena
grāmata un tā nav viena cilvēka sarakstīta. Bībelē pavisam ir sešdesmit sešas grāmatas, kuras ir
sarakstījuši četrdesmit daţādi cilvēki apmēram 3000 gadu laikā- sākot no 2900.g. p.m.ē. līdz 100.g.
m.ē. Bībelē ir lasāmas līdzības, dziesmas, dzeja, baušļi un likumi, sprediķi un vēstules, vēsturiski
notikumi, kā arī pravietojumi par nākotni. Varētu pat teikt, ka Bībele ir kā maza bibliotēka.
Balstoties uz 2., 3. un 5. literatūras avotu un autores personīgajām zināšanām, jānorāda, ka
Bībele ir sadalīta divās daļās- Vecā Derība un Jaunā Derība, svešvalodās „testamenti”. Vecā Derība
ir senebreju valodā sarakstīta jūdaistu svētā grāmata. Vārds „derība” nozīmē „solījumu” jeb
„līgumu”. Veco Derību tā sauc tāpēc, ka tā vēsta par Dieva vienošanos ar jūdu tautu, jeb trīs lielām
derībām, ko Dievs noslēdza ar Nou, Ābrahāmu un Mozu. Vecā Derība jeb Bībele sākas ar vārdiem:
„Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Stāsts par pasaules radīšanu daudziem cilvēkiem liekas
neticams, taču tas ir fakts, kas pierāda mums vienu no pasaules rašanās teorijām, kā arī atgādina, ka
šī ir Dieva pasaule, kuru viľš radīja labu, nevis tādu kā cilvēki to šodien ir pārveidojuši.
…