Diezgan nejēdzīgi ir iedomāties, ka Bībele ir tik „plakana”, ka tur rakstītos teikumus, pavēles, aizrādījumus vai pamudinājumus varētu tieši pārcelt mūsdienās un lietot kā tikumības vai morāles normas. Tie, kas tā dara un, izraudami pantus no kopsatura, ar tiem mēģina pamatot savas bailes, savu agresiju vai savu naidu, parasti nenovērtē Bībeles dziļumu un pieraksta Dievam paši savus netikumus. Bauslis mūs brīdina no tā: „Tev nebūs Kunga, sava Dieva, vārdu veltīgi valkāt.” Šķiet, ka grāmatas, kas ir pārdzīvojušas laika pārbaudi un ir bijušas veselas Rietumu civilizācijas veidotājas, ir daudzslāņainas un daudzšķautņainas. Ne visu uzreiz var pamanīt - paviršs lasītājs tur viegli „ielasa” savu aizspriedumu un iekšēji nedrošāks cilvēks pieķeras kādam pantam, kas parasti it kā nosoda citus, un spītīgi neredz kādu citu, kas viņa paša lomu spēlēšanu šajā dzīvē atklāj pavisam nepatīkamā gaismā. Mēs katrs varam iekrist šādā tendenciozā Bībeles uzlūkojumā.
Darba mēķis:
Izveidot vispusīgu, informatīvi izglītojošu mācību materiālu latviešu literatūras stundām. Šajā mācību materiālā iespējams iepazīties ar bībeles vēsturi, tās mācību un attīstību.
Uzdevumi saistībā ar mērķi:
1)informācijas studešana par doto tēmu,
2) informācijas izpēte,
3)informācijas atlase.
Vecajā derībā ir 39 kanona (gr. kanon - likums, mēraukla) un vairākas apokrifu (gr. apokryphos - apslēpts) grāmatas. Dažos Bībeles izdevumos apokrifu grāmatas nav ietvertas, bet tieši šīs grāmatas ar fantastiskajiem, dramatiskajiem notikumiem valdzinājušas lasītājus, piemēram, par Makabeju kariem, drosmīgo Judīti. Vecā derība sacerēta senebreju valodā. Bībeles pētnieki sarakstījuši plašu zinātnisku literatūru par šo grāmatu. Īpaši sākot ar 19. gadsimta otro pusi, arheologi atklājuši austrumu seno tautu (sumeru, akadiešu, babiloniešu, asīriešu, persiešu, ēģiptiešu, ebreju) materiālās un garīgās kultūras bagātīgus pieminekļus, pat veselus arhīvus un bibliotēkas, kas ļauj spriest par Bībeles tekstu cilmi un saturu.
Ebreju pirmdzimtene meklējama Mezopotāmijā, kur auglīgajā Eifratas un Tigras baseinā jau 3.gadu tūkstotī p.m.ē. sumeriem bijusi augsta kultūra. Daudzu Bībeles teiksmu, mītu, nostāstu iedīgļi nāk no pirmdzimtenes. Tādi ir stāsti par paradīzi, par pirmajiem cilvēkiem Ādamu un Ievu, par čūsku un dzīvības koku. Teiksmai par ūdens plūdiem līdzīgi vēstījumi atrasti sumeru eposā par Gilgamešu. Daži Mozus grāmatu likumi aizgūti no Babilonijas ķēniņa Hamurapi (2.gadu tūkstotī p.m.ē.) likumu kodeksa. Ebreju dieva Jahves godināšana saklausāmas atskaņas no persiešu gaismas dieva Ormuzda. Babilonas piramīdveida tempļi sazīmējami Bībeles stāsta par Bābeles torni, kura celšana nepatīk Jahvem.…
