Bibliotēku sistēma kā atvērta, satīklota, uz sabiedrību orientēta daudznozaru integrēta sfēra ir neaizvietojama mūsdienu informatīvās sabiedrības sastāvdaļa.
Tā skar kultūru, izglītību, zinātni, tautsaimniecību, komunikācijas un informāciju, sociālo jomu un politiku (demokrātiju). Bibliotēku pakalpojumi ir nepieciešami jebkuras teritorijas (pašvaldības), jebkuras nozares (ministrijas un tās pārziņā esošās nozares infrastruktūras, organizācijas, uzņēmuma) un visas sabiedrības funkcionēšanai un attīstībai kopumā. Bibliotēku darbību ietekmē sabiedrības pieprasījums un Nacionālā valsts programmu, kuru nozīme īpaši pieaug globalizācijas apstākļos. Šo faktoru kopums nosaka arī prasības kopīgas bibliotēku nozares sistēmpolitikas veidošanai.
Svarīgākie problēmu bloki bibliotēkas nozarē ir:
• bibliotēku sistēmas struktūrpolitikas izmaiņas;
• Latvijas bibliotēku integrācija Baltijas reģiona, Eiropas un globālajā informācijas sistēmā:
• bibliotēku pakalpojumu attīstība;
• personāla attīstība;
• informācijas resursu ieguve;
• informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešana;
• bibliotēku infrastruktūras stāvokļa uzlabošana.
Pašvaldību publiskajam bibliotēkām ir liela ietekme sabiedrībā - tas ir vietējie un reģionālie kultūras, izglītības, informācijas un sociālās komunikācijas centri. Arvien vairāk bibliotēku savā darbībā izmanto jaunas informācijas tehnoloģijas. Pašvaldību publisko bibliotēku vispārēja automatizācija ir ietverta Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveides projektā, kuru paredzēts realizēt ciešā kopsakarā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projekta realizāciju.
• Tradicionāli bibliotēku darbībā dominē kultūras un izglītības funkcijas. Mūsdienas bibliotēku loma strauji paplašinās - tās veidojas par nozīmīgiem visas sabiedrības informācijas un komunikācijas centriem. Līdz šim maz novērtēta bibliotēku sociālā funkcija un nozīme sabiedrības integrācijā. Bibliotēku nozīme demokrātijas nostiprināšanā, informācijas brīvas pieejamības nodrošināšanā un informācijas sabiedrības veidošanā arvien pieaug. Šo uzdevumu izpildi var nodrošināt tikai integrēta bibliotēku sistēma, kas aptver visas Latvijas bibliotēkas neatkarīgi no īpašuma formas, atrašanās vietas, tipa, statusa un darbības rakstura.
Pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, pirmkārt, nodrošina tā bibliotēka, kura atrodas iedzīvotāju dzīves vietā, izglītības, profesionālās darbības vai dienesta vietas tiešā tuvumā. Informācijas pieprasījumus, kurus objektīvi nespēj nodrošināt šī bibliotēka (ierobežoti informācijas resursi), adresē augstāka līmeņa bibliotēkām vai ar to starpniecību - ārvalstu bibliotēkām un citiem informācijas centriem. Šim nolūkam tiek izmantotas Starpbibliotēku abonementa, Starptautiskā starpbibliotēku abonementa, kā ari citas dokumentu un informācijas piegādes formas (jaunas iespējas šeit pavērs Latvijas bibliotēku vienotā automatizētā informācijas sistēma).
Mūsdienu informācijas sabiedrības veidošanās procesā, kad strauji pieaug sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms, bet adekvāti nepieaug šīs informācijas uzkrāšanai, organizācijai un pieejas nodrošināšanai nepieciešamie finansu līdzekļi, pastiprinās bibliotēku integrācijas procesi koordinācijas, kooperācijas, konsorciju un citu sadarbības formu veidā:
