Secinājumi:
1. Latvijas normatīvajos aktos nav pietiekami daudz informācijas par bioloģisko aktīvu uzskaiti, kas izraisa neskaidrības par šo aktīvu uzskaiti.
2. Uzņēmumiem atkarībā no to darbības apjoma un specifikas, ir jāizpēta un jāizvērtē, kuru bioloģisko aktīvu uzskaites metodi tas var piemērot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
3. Uzņēmumam ir jāizveido metodika, pēc kuras aprēķināt bioloģisko aktīvu uzskaites vērtību – pēc iegādes vai ražošanas pašizmaksas, zemākajā tirgus cenā vai patiesajā vērtībā.
4. UIN maksātājiem ir jāpievērš uzmanība nodokļa aprēķināšanas prasībām saistībā ar bioloģisko aktīvu novērtēšanu patiesajā vērtībā.
Priekšlikumi:
1. Latvijas normatīvajos aktos vai metodiskos norādījumos precizēt bioloģisko aktīvu uzskaiti, lai uzņēmumiem atvieglotu metodikas izstrādi.
2. Ilggadīgos stādījums ieteicams uzskaitīt pamatlīdzekļu sastāvā, mežus visatbilstošāk ir uzskaitīt bioloģisko aktīvu postenī, lopus, kuri turami ilgāk kā 12 mēnešus, uzskaitīt ilgtermiņa daļā bioloģisko aktīvu sastāvā, dzīvniekus, kuri paredzēti pārdošanai visatbilstošāk uzskaitīt krājumu sastāvā, tāpat sējumus un viengadīgos stādījumus uzņēmumam ieteicamāk uzskaitīt krājumu sastāvā. Attiecīgi par šādu grāmatvedības metodes izvēli uzņēmumam ir jāsniedz informācija gada pārskata pielikumā.
…