Sarunvalodā bieži tiek lietots vārds „birokrātija”. Tajā pat laikā cilvēki bieži vien nemaz neaizdomājas par šā vārda jēgu. Praksē bieži ir tie gadījumi, ka kādu specifisku iestādes noteikumu dēļ neizdodas ātri nokārtot to vai citu jautājumu, jo tiek pieprasīta viena izziņa pēc otras. Tās sagādāt un panākt, lai tas cilvēks, kas to sagatavo, visu izdarītu bez kļūdām, reizēm prasa ne tikai laiku un naudu, bet arī krietnu riekšavu nervu.
Liela daļa sabiedrības nemaz nesaprot birokrātijas īsto nozīmi, taču birokrātijas būtību izprast ir ļoti svarīgi. Tas būtu nepieciešams kaut vai tā iemesla dēļ, lai pārstātu apzināties to kā abstraktu jēdzienu, ko izmantot diskusijās par valsts iestāžu negatīvajām īpašībām.
Pētījuma mērķis ir rast atbildi uz jautājumu, kas tad īsti ir birokrātija un kādas pazīmes to raksturo.
Pētījuma uzdevumi saistās ar literatūras izpēti, kas varētu sniegt pētījumam nepieciešamo informāciju.
Pētījuma vispusīgumam autors vēlētos apskatīt K. Marksa un M. Vēbera uzskatus par birokrātiju. Papildus tam tiks ņemti vērā arī pašmāju speciālistu uzskati par birokrātijas jēdzienu.
Pētījuma gaita tiks atklāta pakāpeniski pa nodaļām, lai rastos skaidrāks priekšstats par pētījuma saturu.
Pētījums sastāv no divām daļām atbilstoši tā nosaukumam. Sākotnēji tiks apzināts birokrātijas jēdziens un būtība, lai otrajā pētījuma daļā skatītu birokrātijas pazīmes.
Birokrātija sāka veidoties līdz ar valsts attīstību. Birokrātija un birokrātisms dažādās jomās piemīt visām līdz šim eksistējošām sociālajām sistēmām. Izņēmums ir pirmatnējā sabiedrība. Rietumeiropas valstīs birokrātija intensīvi attīstījās feodālisma sairuma posmā, attīstoties mūsdienu buržuāziskajām valstīm un kapitālistiskajām attiecībām. Ir iespējams konstatēt un noformulēt birokrātijas un birokrātisma, kā sociālu parādību, pamatiezīmes, bet dažādās zemēs šīm parādībām piemīt savas īpašības. Ikdienas apziņa ir spējīga fiksēt tikai birokrātijas un birokrātisma ārējās izpausmes.…
