Bīskaps Alberts

Bīskaps Alberts ir cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem- Bukshēvdeniem. Alberta māte bija otrreiz precējusies ministeriālu Hogeru no Apeldernas. Līdz pat 18. gadsimtam visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurēja Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā „Livonijas Hronikas izdevumā ( 1740 gadā) piešķīra Albertam dzimtas vārdu Apelderns. J.D. Grūbers to pamatoja ar to, ka „Indriķa hronikā” ir minēts, ka Alberta brālis Johanness nāk no Apeldernas. Tas bija pietiekami labs arguments, lai sašūpotu iepriekšējo teoriju. Alberta dzimtes vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. Bīskaps Alberts ir dzimis ap 1165. gadu, mācījies Brēmenes Sv. Pētera baznīcas skolā, vēlāk viņš kļuva par šīs baznīcas garīdznieku un Brēmenes domkungu. Brēmene tolaik bija izveidojusies par ļoti nozīmīgu Ziemeļvācijas baznīcas un politisko centru. Visi šie apstākļi kopā ar viņa personīgajām dotībām veidoja viņu par daudzsološu valstsvīru.
Abiem pirmajiem lībiešu bīskapiem nebija veicies. 1199.gada 28. martā Albertu iesvētīja par Ikšķiles bīskapu. Tam par iemeslu bija tuvā radniecība ar Brēmenes arhibīskapu un labās politiķa spējas.…