Arī Uzbekistānas boksa komanda no 1991.gada sacensībās sāka piedalīties kā neatkarīga valsts ar savu karogu un himnu, un 1992.gadā Arturs Grigorjans arī kļūst par NVS (Neatkarīgo valstu savienība) čempionu [2].
1993.gada Pasaules čempionātā Somijas pilsētā Tampere Kazahstāna un Uzbekistāna pirmo reizi startē kā neatkarīgas valstis. Uzbekistānas bokseris Hikmatulla Axmedovs šajās sacensībās izcīna 2.vietu, bet Kazahstānas bokseris V. Žirovs ierindojas 3.vietā. Pēc AIBA žurnāla versijas Kazahstānas boksa tiesnesis Boriss Chvirašvilli Semenovičs tiek nosaukts par šī gada labāko tiesnesi pasaulē. Viņš savulaik tiesāja Olimpiskās spēles Maskavā (1980.gads) un kā tienesis piedalījās Olimpiskajās spēlēs ASV, Atlantā (1996.gads), bet 2000.gadā Olimpiskajās spēlēs Austrālijā, Sidnejā, bija tiesnešu kolēģijas loceklis [2, 3].
1994.gadā Kazahstānas bokseris A. Topajevs Taizemē, Bangkokā, kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, bet Uzbekistānas bokseri Olegs Maskajevs un Ališers Abizbajevs savās svara kategorijās triumfē pirmajās Āzijas spēlēs [2, 3].
1995.gada Pasaules čempionātā Vācijā, Berlīnē, Kazahstānas bokseris B. Žumadilovs izcīna 2.vietu, bet V Žirovs – 3.vietu. Savukārt Uzbekistānas bokseris Dilšots Jarbekovs arī izcīna 3.vietu [2, 3].
1996.gada šīs abas Āzijas valstis debitē savās 1. Olimpiskajās spēlēs kā neatkarīgas valstis, kur lieliskus rezultātus izdodas sasniegt Kazahstānas boksa komandai. Kazahstānas bokseriem izdodas izcīnīt veselas četras medaļas (1-nu zelta, 1-nu sudraba un 2-vas bronzas) un komandu kopvērtējumā ierindoties 3.vietā aiz boksa lielvalstīm Kubas un ASV. Izcilus rezultātus sasniedza Vasīlijs Žirovs, kurš kļuva par Olimpisko čempionu un ieguva goda balvu “Vela Barkera” kausu. Visas Olimpiādes vēsturē “Vela Barkera” kausu izdevās iegūt tikai 8.valstu bokseriem. Tikmēr Uzbekistānai nācās samierināties tikai ar vinu bronzas medaļu, kuru izcīnīja Karims Tuļaganovs [2, 3].
…
