Botsvana ir valsts Āfrikas dienvidos uz ziemeļiem no Dienvidāfrikas (var teikt, ka Dienvidāfrikas pašā centrā). Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai arī vietām sastopami kalni, kur pat notiek kalnrūpniecības darbi. Valsts centrālos un dienvidrietumu rajonus aizņem Kalahari tuksnesis, savukārt ziemeļrietumus – pasaulē lielākā iekšzemes upes delta Okavango.
Augstākais valsts punkts atrodas Tsodilo kalnos (1489 m). Neraugoties uz tuksneša klātbūtni Botsvānas teritorijā, šajā valstī ir arī daudz lielu upju (Limpopo, Chobe, Okovango un Shashe). Botsvana robežojas ar Dienvidāfriku dienvidaustrumos un dienvidos, ar Namībiju rietumos, Zambiju ziemeļos un Zimbabvi ziemeļaustrumos. (ir laiks.lv 2009a, ER) Valsts platība ir aptuveni 582 km2. Nacionālie parki no visas valsts teritorijas aizņem 17%. Valsts neatkarību ieguvusi 1966. gadā. (Evans 2002)
Visvairāk valsts iedzīvotāju dzīvo Botsvanas austrumos, jo rietumu teritoriju aizņem Okovangas delta, kura veido necaurejamus purvus, un Kalahari tuksnesis. (Kubuitsile L. 2009, ER) Valsts kaimiņvalstis ir Namībija (rietumos), Zimbabve (austrumos) un DĀR (dienvidi). Tā kā valsts ir pilnīgi iekšējā valsts bez saskarsmes ar jūru, tad šeit atrodas 5 lidostas: Gaborone, Selebi-Phikve, Frānsistauna, Mauna, Khanzi. (Turlajs 2008)
Gaborone
Gaborone ir Botsvanas galvaspilsēta, kura visbiežāk tiek raksturota kā visstraujākā pilsēta, attīstības ziņā, Āfrikā. Tā ir krāsaina un mutuļojoša pilsēta, kura atrodas plakanā ielejā starp Kgali un Oodi virs Natas (Notvanwas) upes Botsvanas DA, 15 km no DĀR.
1998. gadā Gaboronē dzīvoja 192 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc 2005. gada datiem dzīvo 210 000 tūkstoši iedzīvotāju. Kā jau galvaspilsēta, tajā atrodas valdība, kā arī tirdzniecības un administratīvais centrs. Pilsēta nosaukta par godu vadonim Kgosi Gaborone, kas 1880tajos gados vadīja Batlokvu cilti šajā teritorijā. 10 km no pilsētas atrodas DĀR robeža.
Gaborone par galvaspilsētu tika izvēlēta tās stratēģiskajai apmešanās vietai. Tā netālu atrodas no dzelzceļa un Pretorijai, un šeit jau pirms tam bija noteikti dažādi administratīvie biroji un arī ūdens bija tuvu. Trīs īsos gados jaunā galvaspilsēta „izkļuva” no biezajiem Āfrikas krūmiem. Ar laiku tā tika pabeigta, lepojas ar Asamblejas ēkām, valdības biroju bloku, spēkstaciju, slimnīcu, skolām, telefonu centrāli, policijas iecirkņiem, radio staciju, pastu, bankām, veikaliem, baznīcu, alus darītavu un vairāk kā 1000 ēkām.
…
