Boulings: vēsture, standarti, lodes izvēle, metienu izpildīšanas tehnika, punktu skaitīšana

Ložu un kegļu prototipus arheologi atklāja Senajā Ēģiptē bērna kapā apmēram 5200 g. pirms mūsu ēras. Vācijā II. mūsu ēras gds. lauku svētkos arī tika spēlēta līdzīga spēle – tur meta akmeņus pa 9 koka vālītēm, kas tika sauktas par kegļiem (Kegeln). Līdz šim laikam Vācijā boulinga spēlētājus dažreiz sauc par “kegleriem” (Keglern).
Anglijā atrastie rakstiskie pieminējumi par boulingu tiek attiecināmi uz XII. gds. Šī spēle bija tik populāra, ka armijā tai tika veltīts daudz vairāk laika, nekā loka šaušanas praksei, un 1366. g. angļu karalis Edvards III tika spiests pasludināt kegļu spēli ārpus likuma. Eiropā viduslaikos parādījās un joprojām pastāv dažādi spēļu ar lodēm un kegļiem varianti, piemēram, itāļu spēle bocce un franču petanque.
Līdzīga spēle tika spēlēta Niderlandē un tieši no turienes boulings nokļuva Amerikā, pretēji izplatītai domai par šīs senās spēles amerikāņu izcelsmi. Toreiz Amerikā to sauca par “holandiešu kegļiem” (Dutch pins). Mūsdienu Ņujorkas teritorijā līdz šim laikam pastāv kvartāls “Bouling Grīna” (Bowling Green – pļaviņa ložu spēlei), kur dzīvoja holandiešu ieceļotāji.
Spēle ātri iekaroja Ameriku – no ērtām pļaviņām līdz lielu uzņēmēju savrupmājām, kur kļuva moderni ierīkot boulinga celiņu. Drīz cilvēki sāka spēlēt uz naudu, kas izraisīja sabiedrības nosodījumu. Rezultātā dažu štatu varas iestādes pasludināja “ložu spēli ar 9 kegļiem”, kā toreiz tika saukts boulings, ārpus likuma. Lai apietu šo aizliegumu boulinga mīļotāji pielika papildus kegli – tā radās spēles variants ar 10 kegļiem, kas šodien ir visizplatītākais. Tā spēle ieguva nosaukumu “boulings”, no angļu darbības vārda “bowl” – “ripināt lodes”.…