Brīvās ekonomiskās zonas

Ideja par to, ka valsts varētu izdalīt noteiktu savas teritorijas daļu, kurā ar dažādu atvieglojumu palīdzību tiktu stimulēta uzņēmējdarbība, pastāv jau sen. Jau pirms mūsu ēras sākuma feniķieši, grieķi un romieši mēģināja veicināt starptautisko tirdzniecību, garantējot savās ostās brīvu iebraukšanu un drošību. Vēlāk sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā daudzas Eiropas pilsētas pasludināja sevi par „brīvajām tirdzniecības pilsētām”. Tika nodibināta arī Hanzas savienība, kuras ietvaros vairākas Eiropas tirdzniecības pilsētas (Hamburga, Brēmene, Londona, Novgoroda, arī Rīga u.c.) apņēmās nodrošināt brīvās tirdzniecības režīmu. Darba mērķis ir apskatīt Brīvās ekonomiskās zonas ( BEZ ) vispārīgi – plusus, mīnusus, zonu modeļu iedalījumus un kā funkcionē šīs zonas, kā arī vispārīgi aplūkot Latvijā esošās zonas. Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi bija: o literatūras avotu savākšana, o savāktās literatūras apkopošana, kas nebija viegls process, jo uzskatāmā literatūra ir pieejama ļoti maz, galvenais literatūras avots ir interneta resursi, o aprakstīt BEZ teorētiski, o aplūkot BEZ darbību reglamentējošo normatīvo bāzi, o aprakstīt BEZ Latvijā. Darbā ir trīs galvenās nodaļas, kuras sastāv no apakšnodaļām. Darba beigās ir izteikti paši galvenie secinājumi, kuri izriet no darba.