Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | BRĪVĀS EKONOMISKĀS ZONAS | 4 |
1.1. | BRĪVO EKONOMISKO ZONU FUNKCIONĒŠANAS PRIEKŠNOSACĪJUMI | 5 |
1.2. | BEZ IESPĒJAS UN UZDEVUMI | 6 |
1.3. | BEZ MODEĻI UN TO IEDALĪJUMS | 8 |
1.4. | BEZ EIROPAS SAVIENĪBĀ | 9 |
2. | BRĪVĀS EKONOMISKĀS ZONAS LATVIJĀ | 10 |
2.1. | RĪGAS BRĪVOSTA | 11 |
2.2. | VENTSPILS BRĪVOSTA | 12 |
2.3. | LIEPĀJAS SPECIĀLĀ EKONOMISKĀ ZONA | 14 |
2.4. | RĒZEKNES SPECIĀLĀ EKONOMISKĀ ZONA | 16 |
3. | NODOKĻU ATVIEGLOJUMI UN ATVIEGLOJUMI | 17 |
SECINĀJUMI | 19 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 20 |
Ideja par to, ka valsts varētu izdalīt noteiktu savas teritorijas daļu, kurā ar dažādu atvieglojumu palīdzību tiktu stimulēta uzņēmējdarbība, pastāv jau sen. Jau pirms mūsu ēras sākuma feniķieši, grieķi un romieši mēģināja veicināt starptautisko tirdzniecību, garantējot savās ostās brīvu iebraukšanu un drošību. Vēlāk sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā daudzas Eiropas pilsētas pasludināja sevi par „brīvajām tirdzniecības pilsētām”. Tika nodibināta arī Hanzas savienība, kuras ietvaros vairākas Eiropas tirdzniecības pilsētas (Hamburga, Brēmene, Londona, Novgoroda, arī Rīga u.c.) apņēmās nodrošināt brīvās tirdzniecības režīmu. 1934. gadā ASV Kongress atļāva brīvās tirdzniecības zonu izveidi ASV.
Pirmās modernās brīvās zonas izveidoja piecdesmitajos un sešdesmitajos gados – vispirms Puertoriko, tad arī Īrijā, Honkongā, Meksikā, Kolumbijā u.c. 1979. gadā Ķīna izveidoja tā saucamās speciālās ekonomiskās zonas, kurās atšķirībā no pārējās Ķīnas teritorijas valdība atļāva izdarīt ārvalstu investīcijas.
Šobrīd pasaulē ir aptuveni no 400 līdz 800 brīvās ekonomiskās zonas (BEZ). Tā arī nav izveidota vienota brīvo ekonomisko zonu klasifikācija, taču var izdalīt vairākus BEZ piedāvātos atvieglojumu veidus. Tipiskas brīvās zonas uzņēmumi tiek pilnībā atbrīvoti vai tiem tiek garantēti dažādu nodokļu (muitas, akcīzes, pievienotās vērtības, uzņēmuma ienākuma, īpašuma u.c. nodokļu) atvieglojumi, tāpat tiek vienkāršota uzņēmumu reģistrācija, kā arī, iespējams, piedāvāta paātrinātas amortizācijas likme un citi atvieglojumi.
Brīvās ekonomiskās zonas atšķiras arī pēc to izveides mērķa. Pamatā var izšķirt divu veidu brīvās zonas – starptautisko tirdzniecību un reģionālo attīstību stimulējošās. Uz starptautisko tirdzniecību orientētās BEZ parasti tiek izveidotas nozīmīgos tirdzniecības mezglos un rajonos, kuros ir labi attīstīta infrastruktūra. Savukārt brīvās zonas, kuras stimulē reģionālo attīstību, izveido mazāk attīstītajos rajonos, un to galvenais uzdevums ir, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas, attīstīt ražošanu.…
Ideja par to, ka valsts varētu izdalīt noteiktu savas teritorijas daļu, kurā ar dažādu atvieglojumu palīdzību tiktu stimulēta uzņēmējdarbība, pastāv jau sen. Jau pirms mūsu ēras sākuma feniķieši, grieķi un romieši mēģināja veicināt starptautisko tirdzniecību, garantējot savās ostās brīvu iebraukšanu un drošību. Vēlāk sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā daudzas Eiropas pilsētas pasludināja sevi par „brīvajām tirdzniecības pilsētām”. Tika nodibināta arī Hanzas savienība, kuras ietvaros vairākas Eiropas tirdzniecības pilsētas (Hamburga, Brēmene, Londona, Novgoroda, arī Rīga u.c.) apņēmās nodrošināt brīvās tirdzniecības režīmu. 1934. gadā ASV Kongress atļāva brīvās tirdzniecības zonu izveidi ASV. Pirmās modernās brīvās zonas izveidoja piecdesmitajos un sešdesmitajos gados – vispirms Puertoriko, tad arī Īrijā, Honkongā, Meksikā, Kolumbijā u.c. 1979. gadā Ķīna izveidoja tā saucamās speciālās ekonomiskās zonas, kurās atšķirībā no pārējās Ķīnas teritorijas valdība atļāva izdarīt ārvalstu investīcijas. Šobrīd pasaulē ir aptuveni no 400 līdz 800 brīvās ekonomiskās zonas (BEZ). Tā arī nav izveidota vienota brīvo ekonomisko zonu klasifikācija, taču var izdalīt vairākus BEZ piedāvātos atvieglojumu veidus. Tipiskas brīvās zonas uzņēmumi tiek pilnībā atbrīvoti vai tiem tiek garantēti dažādu nodokļu (muitas, akcīzes, pievienotās vērtības, uzņēmuma ienākuma, īpašuma u.c. nodokļu) atvieglojumi, tāpat tiek vienkāršota uzņēmumu reģistrācija, kā arī, iespējams, piedāvāta paātrinātas amortizācijas likme un citi atvieglojumi. Brīvās ekonomiskās zonas atšķiras arī pēc to izveides mērķa. Pamatā var izšķirt divu veidu brīvās zonas – starptautisko tirdzniecību un reģionālo attīstību stimulējošās. Uz starptautisko tirdzniecību orientētās BEZ parasti tiek izveidotas nozīmīgos tirdzniecības mezglos un rajonos, kuros ir labi attīstīta infrastruktūra. Savukārt brīvās zonas, kuras stimulē reģionālo attīstību, izveido mazāk attīstītajos rajonos, un to galvenais uzdevums ir, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas, attīstīt ražošanu.
- Brīvās ekonomiskās zonas
- Brīvās ekonomiskās zonasun nodokļu atvieglojumi
- Hanzas uzplaukums un panīkums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Brīvās ekonomiskās zonas
Реферат для университета11
-
Brīvās ekonomiskās zonas, to būtība un loma Latvijas ekonomikā
Реферат для университета25
-
Latvijas brīvās ekonomiskās zonas
Реферат для университета7
-
Brīvās ekonomiskās zonas teorija un pasaules pieredze
Реферат для университета18
Оцененный! -
Brīvās ekonomiskās zonas un nodokļu sistēma
Реферат для университета30