Kad cilvēki sāka veidot kopienas, kā sabiedrības formācijas, parādījās arī noteiktas uzvedības normas. Dzīvojot sabiedrībā , mums šīs normas ir jāievēro. Tās nosaka un līdzsvaro mūsu tiesības un pienākumus. Tiesību normas nosaka robežu starp ik viena indivīda tiesībām un pienākumiem, neļaujot pārkāpt tās un iejaukties cita cilvēka tiesību sfērā, nodarot pāri cilvēkiem.
Minēto normu pārkāpums ikreiz izjauc sociālajā vidē nodibināto taisnīgumu. Ja kāds izmanto tiesības, kuru viņam nav, viņš ierobežo cita tiesības, atņem tās. Soda uzdevums ir atjaunot sociālo taisnīgumu, pārtraucot situāciju, kad mūsu tiesības kāds ir patvaļīgi piesavinājies, ļaut atgūt zaudētās tiesības un likt saprast pārkāpējam, ka šāda rīcība nav pieļaujama.
Tomēr sodam nedrīkst būt atriebības rakstura. Valsts vārdā piemērojot sodu, tiesa atjauno likumpārkāpuma dēļ izjaukto līdzsvaru – sociālo taisnīgumu. Tas raksturo attīstītu un organizētu sabiedrisko iekārtu un ir tiesiskas valsts pamatā.
Sods var būt dažāds, un tas tiek piešķirts, izvērtējot likuma pārkāpuma bīstamību. Ja sods ir bargāks un neatbilst likuma pārkāpuma nodarītajam smagumam, tad ar tā piemērošanu netiek atjaunots sociālais taisnīgums, - to ar savas varas pārstāvju starpniecību ir izjukusi pati valsts. Tāpēc atbilstoša soda izvēlei ir liela nozīme.
Pēc nāves soda atcelšanas visbargākais sods mūsu krimināllikumā ir brīvības atņemšana. Šobrīd Latvijā pēc ieslodzīto skaita ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā – 360 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotājiem.
Autore kursa darba tematu “ Brīvības atņemšana” izvēlējās, jo
Kursa darba mērķis ir izpētīt bēdīgo situāciju brīvības atņemšanas iestādēs un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem.
Lai sasniegtu noteikto mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi :
1)Iepazīties ar brīvības atņemšanas soda attīstības vēsturi Pasaulē;
2)izpētīt brīvības atņemšanas iestāžu problēmas;
3)iepazīties ar brīvības atņemšanas soda īpatnībām nepilngadīgajiem
Kursa darbs pamatā balstās gan uz teorētisku, gan uz praktisku informāciju. Teorētiskajā daļā darbā tika izmantota literatūra gan no grāmatām, gan no periodiskiem izdevumiem, savukārt praktiskajā daļā tika izmantoti jaunākie dati no Ieslodzījumu vietu pārvaldes.
1. Brīvības atņemšana kā soda attīstības vēsture Pasaulē
Sodam bija izteikts atriebības un iebaidīšanas raksturs, turklāt sabiedrības attīstības pirmsākumos tam bija krasa privāta daba, jo valstiski veidojumi, kas varētu uzņemties noziedzības apkarošanu sabiedrības interesēs, vēl nepastāvēja. Cietušajam vai tā radiniekam vajadzēja uzņemties savdabīgu tiesas spriešanu saskaņā ar vienkāršo Mozus krimināltiesisko postulātu. Vēlāk, kad radās nauda vai tās ekvivalenti, piemēram, 10 vērši par slepkavību, cietušie apsvēra, vai izdevīgi norēķināties pēc principa “ aci pret aci, zobu pret zobu”.
Sodu izpildi maz izmainīja arī valsts rašanās, kas tomēr sāka uzņemties tiesas spriešanu it kā visas sabiedrības labā. Atriebības un iebaidīšanas ideja cīņā pret noziedzību saglabājās vēl ilgi, nereti pieņemot izsmalcinātas un briesmīgas formas. Krustā sišana, noziedznieka kropļošana un pēc tam nogalēšana tirgus laukumā, inkvizīcijas pagrabi un sārti- visas šīs šaušalīgās izdarības kalpoja eventuālo noziedznieku iebaidīšanai (negatīva ģēnerālā prevencija); tām vajadzēja uzskatāmi parādīt, ka justīcija bargi atmaksā par noziegumu.…
