Ievads
Mūsdienu apstākļos, pārejot uz tirgus attiecībām un uz ekonomiskās krīzes fona īpaši spilgti izpaužas noziedzība. Cīņa ar to – ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, kas jārisina valsts līmenī.
Kā kriminālsodu politikas institūta svarīga sastāvdaļa, kriminālsods – ir svarīgs līdzeklis cīņai ar noziedzību. Līdz ar to referāta autore pievēršas tieši šai tēmai. Pētot brīvības atņemšanas efektivitātes aspektus uzmanība jāpievērš soda būtībai un mērķiem. Tāpat arī būtiski ir brīvības atņemšanas kā soda veida piemērošanas aspekti, kas izmantoti dotās tēmas izpētei un apzināšanai ņemot vērā mūsdienu situāciju un spēkā esošos normatīvos aktus.
Izvēlētās tēmas pamatojums. Brīvības atņemšana kā soda veids visbiežāk tiek izmantots tiesu praksē tieši krimināllietās, tāpēc, ka tiek uzskatīts par visefektīvāko sodu attiecībā pret personām, kuras izdarījušas dažāda smaguma pakāpes noziedzīgos nodarījumus. Jāņem vērā, ka brīvības atņemšanas brīdinošā ietekme daļēji ir atkarīga no daudziem iemesliem, tai skaitā arī no normas satura, taisnīga un pareiza tās piemērojuma, tiesiskās propagandas stāvokļa, tiesībsargājošo iestāžu, sabiedrisko iestāžu darbības un veselas virknes sociālo faktoru.
Noziedznieku soda un labošanas problēmas ir nodarbinājušas cilvēces prātus daudzu gadsimtu garumā un savu atspoguļojumu guva izteikumos un darbos, kas nav zaudējuši savu aktualitāti arī mūsdienās. Te minami daudzi filozofi: Konfūcijs, Sokrāts, Platons, Demokrīts, Aristotelis, Kvintilliāns u.c. Krievu rakstnieks F. Dostojevskis rakstīja, ka par tautas civilizācijas pakāpi var spriest tad, kad atver tās cietuma durvis. Zviedru režisors Ingmars Bergmans raksta, ka noziegumi pasaulē vairojas aritmētiskā progresijā, vienam noziegumam dzemdējot nākamo, kamēr tie pavēršas pret pašu slepkavu.1
Brīvības atņemšana ir bargs soda veids. Vergturu un feodālajā sabiedrībā personas, kas bija notiesātas ar nāvi vai miesas sodiem tika turēti ieslodzījumā līdz šo sodu izpildes brīdim.
Kā kriminālsods brīvības atņemšana ieguva plašu pielietojumu kapitālistisko attiecību izveides laikā, kas radīja materiālo bāzi šī soda veida realizēšanai.
Izvirzītie mērķi: Veikt pieejamās informācijas izpēti un analīzi par brīvības atņemšanas sodu, tā mērķi, uzdevumiem un piemērošanas efektivitāti, lai varētu izveidot pētījuma teorētisko modeli un izdarīt secinājumus.
…
