Brīvmūrnieki, kā kustība pastāv kopš 1717. gada, kad tika nodibināta Anglijas lielloža, taču šīs kustības saknes nereti tiek meklētas jau laiks, kad tika būvēts karaļa Zālamana templis. Šī kustība gadsimtiem ilgi ir pievilinājusi ziņkārīgos un radījusi baumu un mistikas plīvuru ap sevi. Šīs kustības biedrus vieno kopīgi uzskati par morāli, ētiku, filozofiju, reliģiju un metafiziku.
Sabiedrībai šī kustība pārsvarā asociējas ar trim lietām: sevis izzināšana un augstākās būtības atzīšana, slepenība, kas saistās ar sātana pielūgšanu un salts aprēķins, lai pārņemtu varu pasaulē. Skaidri redzams, ka šīs 3 nostājas ir savstarpēji konfliktējošas, jo nav iespējams pielūgt gan Dievu, gan sātanu reizē, lai gan vara pār pasauli var būt dažāda, gan laba, gan slikta. Tomēr ņemot vērā organizācijas slepenību, parasti vara pār pasauli tiek uztverta negatīvā gaismā.
Sevis izzināšana un augstākās varas atzīšana.
Lai iestātos brīvmūrnieku ložā, cilvēkam jābūt ticīgam. Ložas sanāksmēs nevienam netiek uzspiesti uzskati vai reliģija, bet ticība augstākiem spēkiem ir viens no nosacījumiem, lai atbildētu uz brīvmūrnieku noslēpumu. Brīvmūrnieku noslēpums ir atklāsme, pie kuras nonāk apgūstot simbolus, to nozīmi, garīgi attīstoties un iegūstot dzīves pieredzi. Šādā veidā cilvēks nonāk harmonijā ar sevi un dabu, iegūstot augstāku garīgo līmeni. [1]
Bieži cilvēki jauc garīgumu ar reliģiju. Pēc tildes vārdnīcas, reliģija ir uz nojēgumiem par visa pastāvošā kārtību balstīta un ar simbolu sistēmām no paaudzes paaudzē nodota un tālāk izplatīta cilvēku pasaulizjūta un uzskati, izpratne par svēto, tā pielūgsme, bijība pret to, kā arī ticība pārdabiskajam, viena vai vairāku dievu eksistencei, ar šo ticību saistītie kulta rituāli, organizācijas, cilvēku uzvedības normas.
Līdzīgi, kā, piemēram, joga, kur cilvēks ikdienas meditē un veic vingrojumus. Meditācijas laikā cilvēka prāts atbrīvojas un cilvēks nonāk harmonijā ar sevi. Visas liekās domas tiek piemirstas, prāts domā tikai par svarīgiem jautājumiem. Arī pozas ir kā simboli, katrai pozai ir sava nozīme. Izprotot pozu jēgu, atbrīvojot prātu, cilvēks iegūst, jau minēto harmoniju un ir spējīgs daudz efektīvāk palīdzēt sev, gan garīgi, gan fiziski, piemēram, depresīvu domu un sajūtu izprašana un to novēršana, grūtniecības laika pārvarēšana, imunitātes stiprināšana, seksualitātes uzlabošana u.c, kas bieži saistīts ar cilvēka prātu, ne tik ļoti ar fizisko veselību. Piemēram, vīrieša spējas seksuālajā jomā. Ja vīrietis piedzīvojis neveiksmi ar savu partneri, var iestāties lieli pārdzīvojumi. Parādās depresīvas domas par seksuālo nespēju, nespēju būt vīrietim, nespēju veikt seksuālo un reproduktīvo funkciju, kas var novest pie problēmām ar vīrieša potenci. …
