Brīvo juridisko profesiju pārstāvju kopīgās un atšķirīgās pazīmes

Sākotnēji es Jums pastāstīšu par zvērināta advokāta, zvērināta notāra un zvērināta tiesas izpildītāja kopīgajām iezīmēm, kas sastādīs pusi no mana referāta iztirzājuma satura, kaut profesijas ir atšķirīgas, vairākas iezīmes paliek tās pašas. Visu šo te trīs juridisko profesiju darbību regulē tikai un vienīgi likums, katrai ir savs ministru kabineta izdots Latvijas Republikas likums, kā arī šo profesiju pārstāvji ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Šie te, profesiju pārstāvji, esot amata darbībā, ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Vārdu sakot, šie profesiju pārstāvji nav tiesīgi klausīt un pakļauties nevienam, izņemot to, kas ir rakstīts likumā. Apskatot pantus, kuri norāda prasības, kādām jābūt, lai kandidētu uz kādu no šiem amatiem, arī ir saskatāmas kopīgas iezīmes, piemēram, personai ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim, jābūt sasniegušam divdesmit piecu gadu vecumu, prot valsts valodu, jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Kādas personas nevar būt? Tās, kuras neatbilst prasībām, kuras tiek prasītas likumā attiecīgi no šīs personas, kura vēlas iegūt juridisko amatu, kā arī personas, kuras tiesa atdzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem, kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī atdzītas par aizdomās turētājiem vai apsūdzētajiem, kuras atrodas vai pār kurām ir nodibināta aizgādnība. Tas attiecas arī uz tādām personām, kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, izslēgtas no zvērināta(tiesu izpildītāja; advokāta; notāra) vai viņa palīga amata, atceltas no juridiski brīvas profesijas, atlaistas no prokurora amata, atceltas no tiesneša amata, kamēr no attiecīgā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.…