Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēki slimo ar elpošanas orgānu sistēmas slimībām. Bronhiālā astma ir vadošā hroniskā respiratorā slimība, tā skar 2 ‒ 5% Latvijas iedzīvotāju. Slimības attīstību ietekmē daudzi un dažādi faktori. Ļoti liela nozīme bronhiālās astmas attīstībā ir cilvēku dzīves apstākļiem, jo nelabvēlīgāki tie ir, jo lielāka ir astmas attīstības iespējamība. Ar bronhiālo astmu slimo ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Aptuveni 30 % bērniem no visas Latvijas ir diagnosticēta bronhiālā astma. Ņemot vērā pacientu pieaugošo skaitu, pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi par bronhiālās astmas etioloģiju un ārstēšanas metodēm.
Bronhiālā astma ir iekaisīgs elpceļu bojājums, kurā iesaistītas dažādas iekaisuma šūnas un mediatori, kas rada bronhiālai astmai raksturīgas patofizioloģiskās pārmaiņas. Šis iekaisums nosaka pastiprinātu bronhu reaktivitāti uz dažādiem stimuliem un izsauc atgriezeniskas elpas trūkuma, sausu trokšņu un/ vai klepus lēkmes, īpaši naktīs un agri no rīta. Šīs epizodes asociējas ar izteiktu, bet variablu elpceļu obstrukciju, kas ir reversibla gan spontāni, gan pēc ārstēšanas, tomēr slimībai progresējot, rodas arī neatgriezeniskas pārmaiņas elpceļos. (Platace, 2009).
Bronhiālā astma man ir ļoti aktuāla tēma, jo mans 3 gadus vecais bērns ļoti bieži slimo ar laringītu un slimības laikā piedzīvo astmai līdzīgas lēkmes. Lai gan diagnoze – bronhiālā astma nav apstiprināta, ģimenes ārste ir ļoti pārliecināta, ka manam bērniem ir liela varbūtība saslimt ar šo slimību tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā visu iepriekšminēto man bija ļoti svarīgi izpētīt astmas rašanās mehānismus, lai izprastu kā mazināt bronhiālās astmas attīstību manam bērnam.
Astma ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskām slimībām pasaulē. Pēdējo 20 gadu laikā tā izplatība ir ievērojami palielinājusies, īpaši bērnu vidū. Starp 50 pētītajiem gadījumiem maksimālais skaits (44%) astmas gadījumu tika konstatēts bērniem vecuma grupā no 11 līdz 12 gadiem. (Srinivasa, Ushakiran, Rudrappa, 2015)
