Bruņoto konfliktu (humanitārās) tiesības

SECINĀJUMI
Pamatojoties uz referātā veikto starptautisko humanitāro tiesību regulējuma pētījumu un analīzi, darba autore izvirza šādus secinājumus:
1. starptautiskās humanitārās tiesībās ir normu, principu un parāžu kopums, kas reglamentē attiecības starp karojošām valstīm.
2. Starptautiskās humanitārās tiesības netiek piemērotas gadījumos, kad valstī ir iekšējie (lokāli) konflikti un nekārtības, kuriem nav starptautisks raksturs.
3. Starptautisko humanitāro tiesību normās ir noteiktas minimālās prasības, kas Konvenciju dalībniecēm ir jāievēro lokālo konfliktu laikā.
4. Starptautisko humanitāro tiesību mērķis ir ierobežot bruņoto konfliktu sekas, nodrošināt bruņotu konfliktu upuru aizsardzību.
5. Bruņotā konflikta dalībniekiem ir jāvērš savas darbības pret otru pusi-pretinieku un militāriem objektiem.
6. Bruņotu konfliktu laikā ir jānodrošina kultūras vērtību aizsardzība.
7. Bruņotu konfliktu laikā ir jānodrošina vides un dabas aizsardzība no plašiem, ilgstošiem un nesamērīgiem bojājumiem ar mērķi izvairīties no kaitējuma nodarīšanas iedzīvotāju veselībai un drošībai.
8. Kontroli par starptautisko humanitāro tiesību normu piemērošanu veic valstis - Konvenciju dalībnieces un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
9. Par kara noziegumiem ir paredzēta atbildība saskaņā ar valsts nacionālām tiesību normām. Starptautiskā Krimināltiesa realizē savu jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos.

 
…