Nu jau ilgāku laiku arī pie mums Latvijā ir pieejami smaržkociņi jeb vīraki, un daudzi tos izmanto, lai savā mājoklī radītu īpašāku atmosfēru vai arī nepatīkama smārda vietā iegūtu vienkārši patīkamu aromu. Arī man patīk, ja manā istabā smaržo te pēc lavandas, te pēc muskusa. Daži dod īpašu enerģiju, daži nomierina. Taču kā šie smaržkociņi radušies, kāds tiem ir bijis radīšanas iemesls un sākotnējā nozīme?
Kaut kur biju dzirdējusi, ka to pirmsākumi ir saistīti ar budistiem un budistu mūkiem, tie lietojot smaržkociņus lūgšanu un meditācijas laikā. Daudziem cilvēkiem ir radies nepareizs priekšstats par budistiem; parasti var dzirdēt aptuveni tādus izteikumus: “…Nu tie ir tie jocīgie, kuri sēž klosteros dūmu mākonī un domā, ka viņi ļoti dziļi domā!…”
Tas manī izraisīja interesi par budistiem un budismu. Vai tiešām ir tā, ka viņi tikai sēž un domā, ka viņi domā? Vai varbūt tam ir kāds īpašs, dziļāks, ne acīmredzams iemesls, kādēļ budisti tik daudz laika pavada meditējot? Kas Budas mācībā ir tāds, kas nav citās reliģijās? Kas budismā ir tāds, kas piesaista tik daudz cilvēku un ir ļāvis kļūt par pasaules senāko reliģiju? Uz šiem un citiem ar budismu saistītiem jautājumiem centos atrast atbildi, rakstot šo darbu.…
