Atšķirībā no 19. gs. Mūsdienās vairs nav gandrīz nekādu šaubu par to, ka „vēsturiskais” Buda, budisma pamatlicējs, ir patiesi dzīvojis. Viņa dzīve ir leģendām apvīta, un tradīcija piedāvā ne tik daudz detalizētu biogrāfiju, cik tāda cilvēka idealizētu portretu, kādam būtu jātiecas kļūt katram labam budistam. Un tomēr daži Budas dzīves fakti ir diezgan skaidri konstatējami.
Buda piedzima ap 560. gadu p.m.ē. Lumbini ciemā, kas atradās netālu no mūsdienu robežas starp Indiju un Nepālu. Viņa tēvs Šudhodanna bija nelielas valstiņas radža. Kā jau pienākas reliģijas dibinātājam, viņa bērnību apvij visvisādas leģendas. Saskaņā ar reikanrācija ideju leģendās iemūžinātas arī viņa iepriekšējās dzīves.
Tiek stāstīts, kā savas pēdējās inkarnācijas laikā Buda nolūkojās lejup no „Tušita debesīm”, vietas, kur „mājo apmierināties dievi”, un izvēlējās nākamajai reinkarnācijai laiku, vietu un vecākus. Viņš izvēlējās to periodu cilvēces vēsturē, kad cilvēka dzīve ilgst līdz 100 gadiem. Dzimšanas vietai viņš izvēlējās pasaules vidieni – Indijas ziemeļu daļu. Par savu māti viņš izvēlējās tikumīgo Maiju, Šudhodannas sievu, jo viņa savās iepriekšējās dzīvēs 100 000 gadu laikā biju pierādījusi šķīstību un izcilu tikumību.
Kādu nakti Maija, kas bija devusi šķīstības zvērestu, redzēja sapnī baltu ziloni ieejam savā dzemdē. Desmit mēnešus vēlāk Lumbini birzī pilnmēnesī viņa dzemdēja bērnu, bet pati Maija pēc septiņām dienām nomira, jo viņa bija dzemdējusi Budu un bija izpildījusi savas dzīves uzdevumu.…
