IEVADS
Budžets ir naudas līdzekļu izlietojuma izplānošana kādam laika posmam, tas ir ieņēmumu un izdevumu saraksts.
Valsts budžets ir ieņēmumu un izdevumu saraksts konkrētai valstij. Budžetu pieņem Saeima.
Budžetu pieņem ilgākā laika posmā, aprēķinot izdevumus un gaidāmos ienākumus valstij. Budžetu parasti pieņem uz vienu gadu.
Budžets ir vajadzīgs, lai valsts spētu darboties, jo no valsts budžeta tiek piešķirta nauda pašvaldībām, tiek maksātas algas. Tā kā budžets attiecas uz valsts naudu, to sastādīt ir ļoti nepieciešams, jo ir jālemj kādiem projektiem atvēlēt naudu attiecīgajā gadā. Valsts budžets ir jāplāno tā, lai nauda pietiktu visam gadam un, lai tā nepaliktu pāri, kā arī, lai naudas nepietrūktu. Tas ir ļoti atbildīgs process.
Kursa darba „Budžeta veidošanas metodes un Latvijas prakse” mērķis ir noskaidrot, kādas ir budžeta veidošanas metodes, kā arī iepazīties ar Latvijas budžeta veidošanas vēsturi.
Lai sasniegtu kursa darba mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1. Noskaidrot, kas ir budžets.
2. Noskaidrot budžeta veidošanas metodes.
3. Noskaidrot, kā budžets Latvijā tika veidots Padomju gados, pirmajos neatkarības gados, kā arī 90tajos gados.
1. VISPĀRĪGI PAR BUDŽETU
Budžets – valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (tāme) vienam laika periodam (parasti gadam). Budžets ir valsts varas institūciju finansiālais pamats, kurš nodrošina valsts un pašvaldību varas funkciju veikšanu.
„Budžets” kā nosaukums radies 18. gadsimtā Francijā. To ieviesa karaļa Luija XVI laikā.. Nosaukums cēlies no ādas somas, kurā valsts mantzinis nesa karalim uz izskatīšanu valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķinus.
Budžets vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam, pasākumam vai funkcijai. Budžetus plaši pielieto ģimenes, uzņēmumi, valstis, pašvaldības utt. Budžeti tiek izstrādāti arī īstenojot dažādus projektus.
…
