Uzņemot barību, mēs jau kopš dzimšanas izvēlamies no apkārtējās pasaules to, kas mums vajadzīgs augšanai. Atcerēsimies: Perls uzskatīja, ka tā ir primāra nepieciešamība un ka viņš to vispārināja un attiecināja ne tikai uz materiālo barību - mums nepieciešama arī jūtu un intelektuālā, pat garīgā barība, mēs nepalaižam garām iespēju uztvert no apkārtējās vides to, kas mums ir vajadzīgs vai patīkams. Tāpat kā attiecībā uz barību, arī te ir jāizvēlas to, kas tieši mums katrā brīdī ir piemērots, tas jāsakošļā, jāsagremo, lai to apdarītu par savu un lai aizsviestu prom nederīgos pārpalikumus.
Veselā organismā šis process notiek neapzināti un pašregulējoši; ir novērots - ja gadu veciem bērniem ļauj brīvu vaļu pie milzīga bufetes veidā klāta galda, tie, pirmajās dienās apmierinājuši savas iegribas, pēc tam nedēļas laikā spontāni kompensē vielas, bez kurām nevar iztikt, tāpat kā dzīvnieki ar ģenētiski ieprogrammētu ”diētisku izjūtu”, kuru pamazām zaudē samākslotā un atkarīgā dzīvesveida ietekmē.
Jau vairākkārt esam uzsvēruši, ka geštaltā centrālā tēma ir aktīvā un personalizētā asimilācija, nevis pasīvā, nesaprātīgā introjekcija. Tās mērķis ir attīstīt individuālo autonomiju. Bieži vien par tās simbolu izvēlas aizkostu ābolu - to pašu, kas Ņujorkai un Macintosh Apple (angliski - ābols) datoriem.
Apetītes traucējumi (bulīmija, anoreksija) bieži vien ir raksturīgi cilvēkiem, kuri meklē savu identitāti, vājām un pārjūtīgām personībām nonākot saskarē ar neapmierinošu emocionālo vidi (pārlieku gādīgi vecāki vai, gluži otrādi, tādi, kas bērnu pametuši novārtā), kura nav ļāvusi personībai attīstīties drošībā un neatkarīgā atmosfērā.
Ārstēšana ar geštaltterapiju, it īpaši grupā, kur ieinteresētā persona var izmēģināt sev piemērotā ritmā šīs divas vajadzības - uzticēšanos un autonomiju -, bieži vien ir daudz iedarbīgāka nekā jebkurš cits režīms vai runas. Klients saņems pamudinājumu publiski un nosvērti vārdos un ar piemērotu ”realizēšanu darbībā” izteikt savas domas, vajadzības, to, kas viņam patīk, to, ko pats būs izvēlējies; pamazām viņš precizēs savas personīgās robežas, akli ”nebarojoties” no apkārtējās vides, nedz arī to pilnīgi noliedzot. Ārstēšanās notiks, gandrīz nemaz nedodot mājienus par apetītes traucējumiem.
Bulīmija, saukta arī par Bulimia Nervosa, ir psiholoģiski ēšanas
traucējumi.
Atkārtotas pārēšanās īsā laika periodā. Ja notiek divas pārēšanās nedēļā, tad to var jau klasificēt kā bulīmiju, ja tas notiek retāk, tad to par slimību vēl neuzskata. Ēšanas lēkmes laikā zūd kontrole par uzņemto barības daudzumu un it kā notiek psihes šķelšanās — cilvēks apēd milzīgu barības daudzumu un nevar apstāties, viņam ir spēcīgs impulss, kuru ir jāapmierina. …
