Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Būtiska kaitējuma izpratne | 3 |
2. | Būtiska kaitējuma noteikšanas problemātika noziedzīgos nodarījumos valsts institūciju dienestā | 9 |
3. | Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
Senāts atzīmē, ka „jautājumu par būtiska kaitējuma esamību katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa. Ja nodarītais kaitējums netiek atzīts par būtisku, valsts amatpersonas nodarījumā iespējamas disciplinārā kārtā sodāma pārkāpuma pazīmes”.
No iepriekš apskatītajiem nolēmumiem izriet, ka ir diezgan problemātiski pierādīt būtiska kaitējuma esamību, lai attiecīgās personas varētu sodīt krimināltiesiskā kārtībā. Šī obligātā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme – būtisks kaitējums – nereti ļauj personām izvairīties no kriminālatbildības par nodarīto aizskārumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātajām personas tiesībām un interesēm, jo šis obligātais nosacījums ir grūti pamatojams un pierādāms. Ir sarežģīti vērtēt un konstatēt būtiska kaitējuma esamību, jo kā tad nodalīt būtisku no nebūtiska? Tiesu prakses materiāli uzskatāmi apliecina, ka tieši būtiska kaitējuma pareiza noteikšana sagādā ne mazumu problēmu tiesību normu piemērotājiem. Vispārējas frāzes un apgalvojumi nav pieļaujami un netiek vērtēti kā būtiska kaitējuma pamatojums, tomēr šīs vispārējās frāzes ir tās, kas tieši norāda šī būtiskā kaitējuma esamību, jo vai tad kaitējumu var vērtēt kā nebūtisku, ja tāds nodarīts ir valsts varai, pārvaldības kārtībai vai personas tiesībām un interesēm, kas tiek aizsargātas ar likumu? Tas vien jau norāda uz to, ka šis kaitējums ir vērtējams kā būtisks. Jebkurš noziedzīgs nodarījums, kas ir ietverts Krimināllikumā ir uzskatāms par būtisku kaitējumu, tieši tādēļ tas ir ietverts Krimināllikumā un par to ir paredzēts bargs sods. Persona nevar tikt atbrīvota no soda tādēļ, ka nepietiek argumentu, vai arī tie nav pietiekoši pārliecinoši, lai noteiktu, ka ir izdarīts būtisks kaitējums.
…
Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos. Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta.
- Būtisks kaitējums valsts institūciju dienestā
- Ekonomisko noziegumu ietekme uz valsts ekonomiku
- Valsts kontrole
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ekonomisko noziegumu ietekme uz valsts ekonomiku
Реферат для университета27
Оцененный! -
Valsts kontrole
Реферат для университета7
-
Darba tiesības Valsts ieņēmumu dienestā
Реферат для университета12
-
Valsts būtība un pazīmes
Реферат для университета8
-
Neitralitātes kā valsts tiesiskā statusa realizēšana praksē
Реферат для университета20
Оцененный!