SECINĀJUMI
Izpētot un apkopojot pieejamo informāciju par būvniecības publisko apspriedi – tās nepieciešamību un norisi un reālu publiskās apspriedes pasākumu, izpildot izvirzītos darba uzdevumus un izstrādājot referātu, darba autors secināja, ka:
1. Referāta sākumā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, proti, lai gan būvniecības publiskās apspriedes process ir strikti reglamentēts Būvniecības likumā un MK noteikumos Nr. 671, tomēr tas nav pilnībā vērsts uz visas sabiedrības iesaisti un visam procesam ir vairākas nepilnības.
2. Būvniecības likumā un MK noteikumos Nr. 671 trūkst precīzi un detalizēti aprakstīti gadījumu, kad publiskā apspriede ir jārīko, jo pašreizējā situācijā gadījumi, kad publiskā apspriede ir jārīko, ir norādīti vispārīgā līmenī.
3. Par katrā pašvaldībā nepieciešamo publisko apspriedi būvniecības procesam, lemj attiecīgi katras pašvaldības būvvalde. Šāda izvērtēšana no vienas puses paātrina publiskās apspriedes nepieciešamības izskatīšanas procesu, taču no otras puses šāda sadrumstalotība var veicināt nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu par apspriedes nepieciešamību kā tas bija 3. nodaļā izpētītajā apspriedē.
4. Būvniecības ierosinātājs kad būves iecere tiek nodota publiskajai apspriedei paziņojumā par būves ietekmi uz vidi sākumā sniedz tikai tās iespējamo ietekmi, kas nav pamatota ar nekādu ekspertu slēdzienu, kas var nepamatoti maldināt sabiedrību.
5. Pie pašreizējās publiskās apspriedes kārtības sabiedrība bieži vien pat neuzzina par to, ka tiek rīkota publiskā apspriede par kādu to apkārtnē plānotu būvi, jo pašreizējā sabiedrības informēšanas sistēma nav efektīva.
…