SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Būvniecības nozares attīstības līmenis ir viens no labākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Nozares produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības: ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk.
2. Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Līdz globālajai ekonomiskajai krīzei nozare raksturojās ar dinamiku un straujiem attīstības tempiem. Visspilgtāk to parādīja būvniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā – vidēji 6-9 %, taču kopš 2008.gada ir apstājusies nozares izaugsme apjomu ziņā un pēdējā pārskata periodā- 2009.gada nogalē būvniecības produkcijas indekss ir viszemākais -38,5 %, salīdzinot ar 2008.gada nogali. Nozares lejupslīde un darbaspēka pieprasījuma kritums būtiski ietekmējusi arī kopējo nodarbinātību valstī - nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40 % zemāks nekā iepriekšējā gadā.
3. Pēdējos gados daudzi Latvijas būvkomersnti sekmīgi attīstījuši ekonomisko darbību ārzemēs- to atspoguļo ārpus Latvijas veikto darbu apjoma straujais pieaugums. Statistikas dati par būvniecības importa un eksporta apjomiem 2010.gada 2 ceturkšnos, liecina, ka ir pozitīva importa un eksporta bilance. Latvijas būvnieku veiktai būvdarbu apjoms ārpus mūsu valsts ir gandrīz 20 reizes augstāks nekā ārzemju būvkompāniju izpildītie darbi Latvijā; attiecīgi- 17642,1 tūkst.lati un 888,6 tūkst.lati. Daudzas Latvijas būvkompanijas cenšas nostabilizēt savas pozīcijas ārvalstu tirgos.
4. Konkurence būvniecības nozarē ir gan par konkurence vietējo būvfirmu starpā, gan konkurence ar ārzemju kompānijām. Nozarē ir neiespējams strikti nodalīt - kas ir konkurents un kas ir potenciālais sadarbības partneris- noteikta projekta ietvaros uzņēmumi ar līdzīgiem rādītajiem ir konkurenti, savukārt citā projektā tos saista sadarbība ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja statusā.
5. Pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci; konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Nozares ēnu ekonomika ne tikai nes zaudējumus tautsaimniecībai un valstij nenomaksāto nodokļu veidā, bet degradē būvniecības nozari kopumā un veicina ārvalstu būvuzņēmumiem labvēlīgu vidi Latvijā.
6. Tendence, ka daudzi būvkomersanti nespēj konkurēt iekšējā tirgu un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību būvniecībā, 2010.gadā turpinās. Problēmas nozarē izraisa daudzu būvkomersantu maksātnespēju un likvidāciju. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku elastību konkurētspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā.
7. Vispārējā globālā finanšu krīze ļoti būtiski ietekmējusi arī Latvijas būvniecības nozari. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez skaidri definētas nozares politikas. Gan Latvijas, gan ES ietvaros un pasaules mērogā būvniecības nozarē notiek būtiskas pārmaiņas, mainās izpratne par būvniecības nozari un tiek noteiktas jaunas prasības saistībā ar vides aizsardzību, energoresursu efektīvu izmantošanu un pielāgošanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Jauno pieeju nozares darbības sakārtošanai ieviesīs jaunais „Būvniecības likums”, kas pašlaik ir apspriešanā.
8. Lai valsts pārvalde un nozare būtu gatava jaunam būvniecības pieaugumam, jābūt sakārtotai ne tikai likumdošanai, bet arī efektīvai nozares kvalitātes sistēmas nodrošināšanai, sevišķu lomu piešķirot iepirkumu kvalitātes noteikšanai un godīgas konkurences attīstībai, paaugstinot vispārējo nozares konkurētspēju, ar to saprotot vietējo resursu izmantošanu un to kvalitāti, kā arī inovācijas būvizstrādājumos un pakalpojumos.
9. Valsts izejai no krīzes pirmais pārvarētas krīzes priekšvēstnesis būs būvniecības apjoma pieaugums. To veicinās kapitāla pieejamība un ekonomiskā aktivitāte citās tautsaimniecības nozarēs, it sevišķi ražošanas un pakalpojumu sektorā; lielā mērā tas būs atkarīgas no ārvalstu investīcijām. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pirmās būvniecības aktivitātes būs jūtamas komerciālos uzņēmumos, tad ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētās infrastruktūras objektos un, palielinoties ienākumiem, sāks paplašināties arī mājokļu būvniecība.
…
