Pirmās būves Latvijā parādījās jau 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Tika celtas lauku sētas, nocietinājumi u.c. būves. Tika būvētas galvenokārt vienstāva koka ēkas. Būvniecība sāka strauji attīstīties līdz ar tirdzniecības, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību Latvijas teritorijā. Tika celtas un paplašinātas ostas, noliktavas, rupnīcas. 13.-16. gs tika arī uzceltas daudzas pilis un baznīcas. 16. – 17. gs Rīgā tika uzceltas tādas nozīmīgas ēkas kā Melngalvju nams un Rātsnams. 19. gs līdz ar straujo urbanizācijas procesu pilsētā sāka būvēt jauna tipa ēkas: rūpniecības uzņēmumus, mācību un kultūras iestādes, veikalus, bankas un daudzdzīvokļu namus. Attīstijās arī transporta sistēma. Tika izbūvēti autoceļi un dzelzceļa līnijas. 1860. gadā tiek pabeigta dzelzceļa līnija Pitalova – Daugavpils, 1861. gadā Rīga – Daugavpils, 1872. gadā uzbūvēts dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā. 19. un 20. gadsimtā strauji attīstās dzīvojamo ēku celtniecība un rūpniecisko uzņemumu ražotņu būvniecība.
Pēc 1. pasaules kara būvniecības apjomi samazinājās, taču uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim apjomi atkal pieauga. Tika uzbūvētas daudzas rūpnīcas, viesnīcas, administratīvās ēkas un infrastruktūras objekti. Kopumā 20.- 30. gados tika uzbūvētas 34 480 ēkas (30% laukos). Lielākais uzbūvētais objekts bija Ķeguma hidroelektrostacija. 30. gados būvniecībā bija nodarbināti apmēram 12 tūkstoši cilvēku (tai skaitā 10,4 tūkstoši strādnieki).…